Senā Ķīna

Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.

Periodizācija

Iņas (Šaņas) valsts (17.-12. gs. p.m.ē.), veidojās piktogrāfiskā un hieroglifiskā rakstība, ļoti svarīgas bija lielās patriarhālajās ģimenes.
Džou dinastijas valsts (12.- 8. gs. p.m.ē.), radās monētas, ieviesa mēness kalendāru. Tika uzrakstīti Džou likumi.
Vienotās valsts sairšana (8.- 3. gs. p.m.ē.), izveidojās konfūcisms, attīstījās mūzika
Haņu dinastijas periods (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.), sāka celt Lielo Ķīnas mūri.
Vei dinastijas periods (4.-6. gs.), nostiprinājās budisms, sāka celt klinšu tempļus un pagodas.
Tanu dinstijas periods (618-907), feodālā sistēma, atjaunojās Zīda ceļš
Sunu dinstijas periods (960-1279), attīstījās glezniecība, sākās dabas pielūgsme.
Minu dinastijas periods (1368-1644), ekonomiskā un kultūras augšupeja, uzcelts Debesu templis

Senā Ķīna bija slavena ar daudzveidīgiem keramikas izstrādājumiem,raksturīgi ģeometriski motīvi. 7. gs. pirmoreiz sāka izgatavot porcelānu. Apgleznojumi bija cieši saistīti ar reliģisku un simbolisku tematiku. Glezniecībā izmantoja dabas skatus, putnus, puķes, sadzīvi. Slaveni bija gleznojumi uz zīda
Senajā Ķīnā veidojās piktogrāfiskā un hieroglifiskā rakstība
Izgudroja kompasu, adatu terapiju, masāžu, papīru un šaujampulveri
Senajā Ķīnā izgudroja papīru un papīra naudu
Sāka zīda ražošanu
Ēnu teātris radies Senajā Ķīnā

Senās Ķīnas arhitektūrā ļoti bieži tika atdarinātas dabas formas. Celtnēm raksturīgas liektas formas.
Viens no nozīmīgākajiem Senās Ķīnas atstātajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem ir Lielais Ķīnas mūris. Tas tika būvēts kā vienota aizsardzības sistēma pret ziemeļu klejotāju cilšu iebrukumiem.
akmens vietā plaši izmantoja kokmateriālus, izdomāja un attīstīja vairākus paņēmienus, kā efektīgāk uzbūvēt ēkas. Viens no viņu būtiskākajiem panākumiem bija koka rāmis, kas spēja noturēt lielu smagumu. Tas bija veidots no savienotiem koka balstiem, kurš kalpoja kā ēkas skelets. Lielisks piemērs ir Aizliegtā pilsēta, kas nebūtu varējusi tapt bez šīs tehnikas.