Abū Raihāns Bīrūnī (persiešu: ابوریحان بیرونی, Abū Raiḥān Bīrūnī, dzimis 973. gada 4. septembrī, miris 1048. gada 13. decembrī) bija Horezmā dzimis persiešu zinātnieks un erudīts. Līdzās Al-Horezmī un Avicennai viņš tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem zinātniekiem viduslaiku islāma pasaulē. Viņš ir sarakstījis vairākus darbus dažādas zinātnes nozarēs — fizikā, antropoloģijā, astronomijā, astroloģijā, ķīmijā, vēsturē, ģeogrāfijā, matemātikā, medicīnā, psiholoģijā, filozofijā un teoloģijā.
|
Zinātniskā darbība
|
Zinātne
|
fizika, antropoloģija, astronomija, astroloģija, ķīmija, vēsture, ģeogrāfija, matemātika, medicīna, psiholoģija, filozofija, teoloģija
|
|
Bīrūnī uzskata par 146 grāmatu autoru. Līdz mūsu dienām saglabājušās šādas grāmatas:
- al-Qānūn al-Masʿūdī (persiešu: قانون مسعودي), sultānam Masūdam veltīta encoklopēdija
- Kitāb Tārīḫ al-Hind (arābu: تحقيق ما للهند من مقولة معقولة في العقل أم مرذولة), grāmata par Indijas ģeogrāfiju, kultūru un reliģiju
- Kitāb al-Āṯār al-bāqiya ʿan al-qurūn al-ḫāliya (arābu: الآثار الباقية عن القرون الخالية), agrāko kultūru salīdzinājums ("Pagājušo gadsimtu palikušās zīmes")
- Kitāb aṣ-Ṣaidala, farmakognozijas grāmata
- Kitāb al-Ǧamāhir fī maʿrifat al-ǧawāhir, mineraloģijas grāmata
- Kitāb Taḥdīd nihāyat al-amkin li-taṣḥīḥ masāfāt al-masākin, ģeodēzijas grāmata
- Kitab al-tafhim li-awa’il sina‘at al-tanjim, astroloģijas grāmata