Kristofs Hāberlands

**Kristofs Hāberlands**
Kristofs Hāberlands
Pilnais vārds	Kristofs Hāberlands
Dzimis	1750. gada 1. janvārī; Rīga, Krievijas Impērija, tagad Latvija
Miris	1803. gada 7. martā (53 gadu vecumā); Rīga, Krievijas Impērija, tagad Latvija
Tautība	Vācbaltietis
Nozares	arhitektūra
Mākslas virziens	Klasicisms
Slavenākie darbi	Katlakalna baznīca

Kristofs Hāberlands (vācu: Christoph Haberland, 1750—1803) bija vācbaltu arhitekts, Rīgas galvenais būvmeistars un viens no spožākajiem Latvijas klasicisma arhitektiem. Hāberlands ir viens no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem arhitektiem.^[1]

Dzīvesgājums

Kristofs Hāberlands ir dzimis Rīgā 1750. gada 1. janvārī mūrniekmeistara Johana Andreasa Hāberlanda un viņa sievas Kristīnes, dzimušas Meinertes, ģimenē.^[2] Mācījās amatu pie tēva (1765—1767) un pie meistara J. P. Leihta (1767—1768). Kā mūrniekzellis vairākus gadus mācījies Berlīnē un Drēzdenē. 1777. gadā atgriezies Rīgā, nolika mūrniekmeistara eksāmenu, tika uzņemts mūrnieku cunftē un ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. Jau nākamajā gadā kļuva par Rīgas galvenā būvmeistara J.P. Leihta palīgu. Pēc būvmeistara Leihta nāves 1789. gadā kļuva par Rīgas pilsētas galveno arhitektu. Šo amatu pildīja līdz 1797. gadam.

Miris Rīgā 1803. gada 7. martā. Apbedīts Rīgas Lielajos kapos (kapavieta saglabājusies līdz mūsdienām).

Profesionālā darbība

K.Hāberlanda projektētā Rīgas pilsētas lasītavas Kolonnu zāle (tagad Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs)

Kristofs Hāberlands ir pirmais arhitekts, kurš sāka pārveidot viduslaikus atgādinošo Rīgas pilsētas tēlu atbilstoši apgaismības laikmeta idejām. Tām raksturīgas antīkās Grieķijas būvformas un hellēnisms. Šīs tolaik novatoriskās idejas un svaigs skats uz arhitektūru ļauj Hāberlandu uzskatīt par Rīgas klasicisma arhitektūras celmlauzi.

Pats nozīmīgākais un oriģinālākais Hāberlanda devums baznīcu celtniecībā ir Rīgas pievārtē 1791.—1794. gadā tapusī Katlakalna baznīca. Miniatūrā veidā te atkārtota Romas Panteona ideja.

Rīgā Hāberlands pārbūvēja vai uzcēla no jauna aptuveni 20 Rīgas patriciešu mājokļus, kam raksturīgi daudzstāvu namu apveidi, ordera fasādes dekorējums un racionāls telpu grupējums. Ārpus Rīgas Hāberlands uzbūvējis vairākas muižu kungu mājas un luterāņu baznīcas. Šo kulta celtņu veidolā savienojas antīkās arhitektūras majestātiskums ar būvmasas kompaktumu. 1789. — 1790. gadā remontējis Sv. Pētera baznīcas torni Rīgā.

Rīgas celtniecībā Kristofs Hāberlands ieviesa ģeometriskās proporcionēšanas metodes apvienojumu ar konsekventu klasicisma stila fasāžu dekoru.

Ēkas

Šķūņu iela 17, 19 (abas 1787), Teātra iela 6 (1785), Vecpilsētas iela 1 (1788), Smilšu iela 5 (1794), Pils iela 6, 9 (abas 1795), Bibliotēkas iela 5 (1795);
Pilsētas bibliotēka un Kolonnu zāle bijušā Doma klostera austrumu spārna 2. stāvā (1778);
Otto Hermaņa Fītinghofa privātais teātris jeb Muses nams (1782);
Melngalvju nama ēdamzāle ar palīgtelpām (1793, nav saglabājušās);
Rātsnama dakstiņu mansarda jumts (1793, gāja bojā Otrā pasaules kara laikā);
Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa atjaunošana (1789–1790), vidusjoma velves un iekštelpas atjaunošana (1793), iebūvējot tajās kanceli un portālu (1793, gāja bojā);
Ikšķiles muižas kungu māja – O. H. fon Fītinghofa nams (1794, gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā);
Alūksnes luterāņu baznīca un Suntažu luterāņu baznīca (abas 1788);
Valgas Svētā Jāņa baznīca (1789);
Veravas luterāņu baznīca (iespējams, ap 1780);
Rīgas citadeles Pētera un Pāvila baznīcas būve (1786, arhitekts Z. Zēge fon Laurenbergs);
Katlakalna baznīca (1791–1794);
Carnikavas muižas kungu māja (1802, gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā);
Ulbrokas muižas kungu māja (1800).