Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca
Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Katlakalnā, Ķekavas novadā. Pēc atgriešanās no izsūtījuma par draudzes mācītāju ilgu laiku kalpoja LU teoloģijas profesors un Latvijas baznīcas vēsturnieks Roberts Emīls Feldmanis.
Netālu no baznīcas atrodas Katlakalna kapi, kuros apbedīts vācbaltu publicists un rakstnieks Garlībs Merķelis.
Vēsture
labot šo sadaļu
Zviedru Vidzemes laikā 1636. gadā Rīgas pilsēta iegādājās Mazjumpravas muižu, kuras zemes atradās abos Daugavas krastos. Kopš tā laika Katlakalna draudze ietilpa Akmeņsalas draudzes novadā, kas administratīvi pakļāvās Rīgas patrimoniālajam apgabalam. Jau 17. gadsimtā Katlakalnā pie Daugavas krasta atradusies baznīca, 1732. gadā uzcēla jaunu koka baznīcas ēku.
1792. - 1794. gadā priedēm apaugušā pakalnā pie kapsētas mācītājam Georgam Portenam (Poorten) ar znota Augusta Vilhelma Barklaja de Tolli palīdzību izdevās uzcelt tiem laikiem neparasti lielu mūra baznīcas ēku, kuru projektēja Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars Kristofs Hāberlands.
Zināmie draudzes mācītāji[1]
labot šo sadaļu- Pēteris Bauers (1635—1637)
- Johans Berdings (1637—1645)
- Johans Beninghauzens (1646—1659)
- Pēteris Štāls (1660—1691)
- Andrejs Švarcs (1691—1697)
- Antons Gildenštats (1697—1702)
- Statins Grīnvalds (1702—1709)
- Hermanis Millers (1709—1710)
- Kristaps Volters (1718—1721)
- Antons Bērenhofs (1721—1734)
- Johans Šrēders (1734—1742)
- Johans Geše (1742—1747)
- Matīss Holsts (1747—1757)
- Johans Kristaps Geriks (1754—1759)
- Georgs Portens (1759—1799)
- Johans Gotlībs Kenšels (1799—1800)
- Krišjānis Gustavs Hofmanis (1800—1806)
- Kārlis Voleids (1806—1810)
- Kārlis Kristaps Leitners (1810—1828)
- Konrāds Emanuels Krēgers (1826—1866)
- Teodors Krēgers (1866—1883)
- Ervīns Runclers (1884—1894)
- Ervīns Gross (1898—1907)
- Gustavs Keinbergs (1907—1919)
- Roberts Emīls Feldmanis (1955—1995)
- Māris Ziemelis (1995—2022)
- Andris Krauliņš (2023—pašlaik)
Celtne
labot šo sadaļuBaznīca tiek uzskatīta par vienu no labākajiem Hāberlanda realizētajiem projektiem. Baznīcas būvapjoms bija pilnīgi neraksturīgs tā laika izpratnei par kulta celtni. Tā ir apaļas formas celtne, kas pārsegta ar sfērisku kupolu un organiski iekļaujas apkārtnes ainavā. Katlakalna baznīcas projekts veidots Romas Panteona klasiskajās proporcijās. Atsevišķās baznīcas detaļās vēl ir jūtama baroka ietekme.[2]
Ēkas unikālais risinājums vislabāk izjūtams iekštelpā, ko veido vienota, pārskatāma un gaiša zemkupola telpa. Kupola forma nodrošina baznīcā īpatnēju akustiku. Altāris novietots pretī ieejas durvīm un labi saredzams no jebkuras vietas. Starp kolonām novietotā altārglezna attēlo populāro sižetu par Kristu un Pēteri satrakotajos viļņos. Koncentrēšanās uz altāri kā telpas idejisko centru panākta ar baznīcas solu izkārtojumu koncentriskos lokos ap mazo, iekšējo apli.[2]
Katlakalna baznīcā atrodas vairāki 18.—19. gadsimtu dievkalpojumu piederumi (vīna kausi, svečturi u.c.).
Baznīcai veikti vairāki kosmētiskie remonti, bet 2014. gadā tika uzsākta celtnes restaurācija, kas ilga divus gadus.[3] Fasāde ieguvusi vēsturisko krāsojumu un jumtu, kā arī laternu, kas ēkai nodrošināja vēdināšanu.[4] Restaurēta arī altāra glezna. Restaurācijas laikā virs kanceles izveidoja vēsturisko baldahīnu, kā arī ierīkoja apskaņošanas sistēmu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Katlakalna baznīcas zvans. 200 gadu svinību izlaidums (1994)
- ↑ 2,0 2,1 R.Feldmanis, D.Čoldere, Katlakalna baznīca, Rīga, 1994.
- ↑ Līva Rauhvargere. «Noslēgusies kultūrvēsturiskās pērles Katlakalna baznīcas restaurācija». LTV "Panorāma", lsm.lv, 2016. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 16. janvārī.
- ↑ «Restaurē 200 gadus seno Katlakalna baznīcu». lsm.lv. Skatīts: 2015. gada 15. decembrī.
Koordinātas: 56°53′57″N 24°10′21″E / 56.89917°N 24.17250°E