Muses nams

Muses biedrības nams, dibināts kā Rīgas pilsētas teātris (vācu: Rigaer Stadttheater), bija 1782. gadā izveidots Rīgas pilsētas teātris.

Muses biedrības namu Riharda Vāgnera ielā 4 plānots atjaunot līdz 2026. gadam. Nama atjaunošanas patrons ir Latvijas Valsts prezidens Egils Levits.

Vēsture

Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc Hāberlanda projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām. Tā direktors Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo simfonisko orķestri. Repertuārā bija arī operas izrādes un koncerti. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts Konrāds Feige, kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, Rēvelē un Tērbatā. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par teātra direktoru kļuva aktieris Meierers. Izrāžu scenofrāfiju veidoja gleznotājs Kārlis Traugots Fehhelms. 1815. gadā brīvmūrnieku pēc Pēterburgas Angļu kluba izveidotā^[1] Muses biedrība (die Gesellschaft der Musse) ēku atpirka no Fītinghofu dzimtas. 1837.—1839. gadā teātra kapelmeistars bija Rihards Vāgners, koncertēja Ferencs Lists (1842), Klāra Vīka-Šūmane (1844), Antons Rubinšteins (1844) un Ektors Berliozs (1847).

1863. gadā Rīgas 1. pilsētas teātris pārcēlās uz jaunuzcelto namu pie pilsētas kanāla, bet ēka palika Muses biedrībai. 20. gadsimta pirmajā pusē ēkā bija autosalons, pēc Otrā pasaules kara bibliotēka. No 1988. līdz 2006. gadam Muses zāli izmantoja kā koncertzāli.^[2]

Atjaunošana

2014. gadā nodibināja "Rīgas Riharda Vāgnera biedrību", Muses nama atjaunošanas projekta “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” vadītājs Māris Gailis paziņoja, ka plāno namu atjaunot līdz 2026. gadam. Pēc atjaunošanas ēkā darbosies Pirmais vācu teātris, kamermūzikas zāle un Vāgnera muzejs. 2021. gada maijā par nama patronu piekrita būt Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.^[3]

Biedrība 2022. gada rudenī piedalījās Latvijas Vides investīciju fonda izsludinātājā konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos". 2022. gada beigās atjaunošanas projekts ieguva 15 miljonus eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējuma, bet 5 miljonus eiro kā līdzfinansējumu no Vācijas valdības.^[4]

Atsauces

↑ Henning v. Wistinghausen. Freimaurer und Aufklärung im Russischen Reich. Die Revaler Logen 1773-1820. Mit einem biographischen Lexikon. Köln; Weimar; Wien: Böhlau Verlag, 2015. — 471 lpp.
↑ Laba, stipra māja. Intervija ar arhitekti Zaigu Gaili diena.lv 2020. gada 18. jūlijā
↑ Projekts “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”. Saruna ar Māri Gaili 2022. gada 17. februārī
↑ Piešķirti 15 miljoni eiro Vāgnera nama atjaunošanai; uzsākta tehniskā projekta izstrāde lsm.lv 2023. gada 6. februārī

[1] Henning v. Wistinghausen. Freimaurer und Aufklärung im Russischen Reich. Die Revaler Logen 1773-1820. Mit einem biographischen Lexikon. Köln; Weimar; Wien: Böhlau Verlag, 2015. — 471 lpp.

[2] Laba, stipra māja. Intervija ar arhitekti Zaigu Gaili diena.lv 2020. gada 18. jūlijā

[3] Projekts “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”. Saruna ar Māri Gaili 2022. gada 17. februārī

[4] Piešķirti 15 miljoni eiro Vāgnera nama atjaunošanai; uzsākta tehniskā projekta izstrāde lsm.lv 2023. gada 6. februārī

[1]

[2]

[3]

[4]