Reliģiozitāte vispārējā nozīmē ir daudzpusīgs socioloģisks termins, kas tiek lietots dažādos reliģiskos aspektos. Parasti šis termins tiek saistīts ar cilvēka uzticību kādai no reliģijām. Reliģiozitāte parāda konkrēta indivīda attieksmi pret kādu no reliģijām. Jo reliģiozāks ir cilvēks, jo biežāk viņš apmeklē baznīcu, veic ziedojumus, piedalās dažādos ar baznīcu saistītos pasākumos.

Pieauguša cilvēka reliģiozitāti lielā mērā nosaka iedzimtība. Agrāk tika uzskatīts, ka bērna attieksmi pret reliģiju nosaka ģimene, kurā ir audzis. ASV zinātnieki no Minesotas universitātes ir noskaidrojuši, ka tikai bērnībā reliģisko piederību nosaka sociālā vide. Cilvēkam pieaugot, ģimenes ietekme mazinās un tā vietā iestājās ģenētiska nosliece.[1]

  1. "Dievs mūsu gēnos", Ilustrētā Zinātne. - 2005.gada decembra numurs, 18.lpp.