Gadalaiki (dzejolis)
„Gadalaiki” (lietuviešu: Metai) ir Prūsijas lietuviešu dzejnieka Kristijona Donelaiša no 1765. līdz 1775. gadam sarakstīts dzejolis lietuviešu valodā. Pirmais zināmais lietuviski sarakstītais daiļdarbs. Tas tiek uzskatīts par vienu no agrīnās lietuviešu literatūras meistardarbiem. Donelaiša „Gadalaiku” rokrakstus 1818. gadā, 38 gadus pēc Donelaiša nāves, publicēja Ludvigs Rēza[1] kurš dzejoli pārtulkoja arī vāciski, dodot tam nosaukumu Das Jahr in Vier Gesaengen (no vācu valodas — 'Gads četrās dziesmās') un izvēloties dzejoļa daļu izkārtojumu.
Gadalaiki | |
---|---|
Donelaiša „Gadalaiku” rokraksta sākuma — „Pavasara prieku” daļas — pirmās trīs lapas Donelaiša memoriālajā muzejā Čistije Prudos, Kaļiņingradas apgabalā. | |
Autors | Kristijons Donelaitis |
Oriģinālais nosaukums | Metai |
Ilustrators | V. Jurkūns (1963. gada tulkojumam) |
Valoda | lietuviešu |
Izdevējs | Latvijas Valsts izdevniecība (1963. gada tulkojumam) Madris (2006. gada tulkojumam) |
Izdota | 1818 |
Izdota latviski | 1822 (fragmenti) 1942 (pilnā apmērā) |
Tulkotājs | Paulis Kalve |
Lappuses | 118 (1963. gada tulkojumam) 293 (2006. gada tulkojumam) |
ISBN | 978-9-98-431325-2 |
Saturs
labot šo sadaļuDzejolis sarakstīts lietuviešu valodas rietumaukštaišu dienvidu izloksnē ar atsevišķām ziemeļu izloksnes iezīmēm. Dzejolim pavisam ir 3517 rindas, kas sadalītas 4 daļās, katru veltot savam gadalaikam[1] — „Pavasara prieki” (Pavasario linksmybės), „Vasaras darbi” (Vasaros darbai), „Rudens labumi” (Rudenio gėrybės) un „Ziemas rūpes” (Žiemos rūpesčiai).[2] Dzejolis iesākas ar heksametru[3]:
Lietuviski | Pauļa Kalves atdzejojums latviski |
---|---|
Jau saulelė vėl atkopdama budino svietą |
Saule jau atkal kāpj augstāk un mudina pasauli mosties, |
Dzejolī aprakstīta 18. gadsimta vidus Prūsijas lauku lietuviešu zemnieku dzīve un paražas gada ritumā. Donelaiša izmantotajai leksikai raksturīgs vienkāršums, tomēr daudz lietoti arī dažādi tēlaini darbības vārdi, pārnestas nozīmes (piemēram, košti, lakti — ‘lakt’, drožti — ‘drāzt, ar nozīmi „sist”)’, izteiksmīgi raksturojumi (didpilvis, ponpalaikis, slunkius, utėlius) un frazeoloģismi (akis užpilti — ‘aizliet acis’, iškelti nosį — ‘pacelt degunu gaisā’, ubagais eiti — ‘iet ubagos’ u.c.).[1]
Tulkojumi
labot šo sadaļuMūsdienās Donelaiša „Gadalaiki” pārtulkoti latviešu, vācu, krievu, angļu, baltkrievu, gruzīnu, poļu, čehu, ungāru u.c. valodās.[5] Pirmos „Gadalaiku” fragmentus jau 1821. gadā no tulkojuma vācu valodā latviski atdzejoja mācītājs Kārlis Frīdrihs Vatsons, bet 1822. gadā tie ar nosaukumu „Gada jaukums. Zemnieku dziesma” izdoti kalendārā „Veca un jauna laika grāmata uz to 1822. gadu”. Tas ir pirmais zināmais kāda lietuviešu darba tulkojums latviešu valodā.[6]
Pēc tam atsevišķus dzejoļa fragmentus atdzejoja arī Kārlis Kundziņš, Rainis, Edgars Baumans, Sudrabu Edžus, Jānis Jaunsudrabiņš, Emīlija Prūsa, Emīls Skujenieks un Jānis Sudrabkalns,[5] bet pirmais, kurš dzejoli atdzejoja pilnībā, bija Paulis Kalve. Viņa atdzejojumu 1942. gadā pirmoreiz publicēja periodikā,[7] bet 1963. gadā izdeva grāmatā.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Pēteris Vanags. «Lietuviešu valoda Prūsijā 18. gadsimtā». Lekcijas lietuviešu valodas vēsturē. Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte, 2009. gada pavasaris. Skatīts: 2015. gada 28. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ Kristijons Donelaitis (atdzejojis Paulis Kalve). Gadalaiki. Rīga : Madris, 2006. 296. lpp. ISBN 9984-31-325-5.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Velta Rūķe-Draviņa (1993. gada decembris). "Grāmata par Kristijonu Donelaiti". Jaunā gaita (nr. 194/5).
- ↑ Kristijons Donelaitis. «Metai» (lietuviski). Šaltiniai. Skatīts: 2015. gada 28. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 «Darbu tulkojumi» (angliski, krieviski, lietuviski). Lietuvas Zinātņu akadēmija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 8. maijā.
- ↑ Tālis Vilnis (1978. gada 1. septembris). "Latviešu—lietuviešu literārie sakari". Treji Vārti (Nr. 66): 45. lpp.
- ↑ Gunita Nagle (2003. gada 13. marts). Aizliegtais tulkotājs. Diena. Atjaunināts: 2015. gada 28. janvārī.
Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |