Kristijons Donelaitis (lietuviešu: Kristijonas Donelaitis, latīņu: Christian Donalitius; dzimis 1714. gada 1. janvārī, miris 1780. gada 18. februārī) bija Prūsijas lietuviešu dzejnieks un luterāņu mācītājs.

Kristijons Donelaitis
Kristijonas Donelaitis
Kristijons Donelaitis uz 1994. gada Lietuvas pastmarkas
Kristijons Donelaitis uz 1994. gada Lietuvas pastmarkas
Personīgā informācija
Dzimis 1714. gada 1. janvārī
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Lazdinēlene, Prūsijas karaliste (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1780. gada 18. februārī (66 gadi)
Tollmingkēmene, Prūsijas karaliste (tagad Čistije Prudi, Karogs: Krievija Krievija)
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, mācītājs
Valoda lietuviešu, vācu
Slavenākie darbi Gadalaiki
Augstskola Kēnigsbergas Universitāte

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1714. gada 1. janvārī Lazdinēlenē Mazās Lietuvas dienvidu daļā, 5 kilometrus uz austrumiem no Gumbinenes, lietuviešu brīvzemnieka ģimenē. No 1732. līdz 1736. gadam mācījās Kēnigsbergas Domskolā, bet pēc tam studēja Kēnigsbergas Universitātē. 1740. gadā sāka strādāt par skolotāju Stalupēnos, 1743. gadā kļuva par luterāņu mācītāju Tollmingkēmenē, kur rakstīja savus literāros darbus, kas viņa dzīves laikā tā arī palika nepublicēti.[1]

Aptuveni no 1765. līdz 1775. gadam uzrakstīja pirmo dzejoli lietuviešu valodā — „Gadalaiki” (lietuviešu: Metai) —, kas tiek uzskatīts par agrīnās lietuviešu literatūras meistardarbu. Dzejoli pirmo reizi pēc Donelaiša rokrakstiem 1818. gadā, 38 gadus pēc Donelaiša nāves, nopublicēja Ludvigs Rēzs, kurš dzejoli pārtulkoja vāciski, dodot tam nosaukumu Das Jahr (vācu: Gadalaiki) un izvēloties dzejoļa daļu izkārtojumu.[1] Dzejolis izdots arī latviski.

Miris 1780. gada 18. februārī Tollmingkēmenē, Austrumprūsijā.[1]

Darbi labot šo sadaļu

Ir saglabājušās 6 Donelaiša fabulas un 2 dzejas darbu fragmenti.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 Pēteris Vanags. «Lietuviešu valoda Prūsijā 18. gadsimtā». Lekcijas lietuviešu valodas vēsturē. Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte, 2009. gada pavasaris. Skatīts: 2015. gada 28. janvārī.[novecojusi saite]
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 641. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu