Fraternitas Rusticana
Fraternitas Rusticana[1] ir Latvijas studentu biedrība (akadēmiskā organizācija), kuras pirmsākumi meklējami 1921. gada 2. novembrī Latvijas Universitātē nodibinātajā Jelgavas latviešu studentu biedrībā. 1926. gada rudenī tā tika pārveidota studentu - vīriešu slēgtā organizācijā, kas cieši sadarbojās ar Latviešu Zemnieku savienību un pauda zemniecības ideoloģiju. Jaunajai studentu organizācijai deva nosaukumu Fraternitas Rusticana - Zemnieku brālība.
Devīzes labot šo sadaļu
Fraternitas Rusticana devīzes ir "Sirds - zemnieka gods" un "Laiki mainās - personība paliek".
Identitāte labot šo sadaļu
Fraternitas Rusticana krāsu salikums ir zelts un violets.
Darbības mērķi labot šo sadaļu
- organizēt ap sevi vīriešu dzimuma lauksaimniecības jomas augstskolu studentus vai jau diplomētus speciālistus, piederīgus Latvijai un latviešu valodai;
- audzināt viņus dzimtenes mīlestības un patriotisma garā saskaņā ar Biedrības devīzēm "Sirds - zemnieka gods" (Cor - cavalleria rusticana) un "Laiki mainās un mēs maināmies tiem līdzi" (Tempora mutantur et nos mutamur in illis);
- veicināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu sabiedrības un Valsts tautsaimniecības attīstību;
- uzturēt sakarus un sniegt iespējamo palīdzību ārpus Latvijas dzīvojošiem no Latvijas emigrējušiem lauksaimniekiem;
- sniegt saviem biedriem un viņu ģimenes locekļiem iespējamo morālo un materiālo atbalstu, izveidot un nostiprināt to starpā draudzību un savstarpēju palīdzību.[2]
Ievērojamākie vēstures notikumi labot šo sadaļu
Par Fraternitas Rusticana[3] Goda filistriem 1926. gada rudens semestrī tika uzņemti Latviešu Zemnieku savienības vadošie politiķi - Dr. agr. et Dr. oec. h.c. Kārlis Ulmanis,[4] dipl. tautsaimnieks Ādolfs Klīve, agronoms Artūrs Alberings un skolu direktors Augusts Briedis. Kopš 1929. gada rudens semestra – arī prof. Dr. hist. h.c. Augusts Tentelis.[5]
Konventa dzīvoklis Latvijas brīvvalsts laikā atradās L.Grēcinieku ielā 25 (kara laikā ēka gājusi bojā). Latvijas brīvvalsts laikā rustikāņi veidoja Latviešu zemnieku savienības Akadēmiskās sekcijas kodolu, viņu rokās atradās daudzi atbildīgi amati valsts iestādēs, saimnieciskos uzņēmumos, bankās utml.
Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma gados Fraternitas Rusticana bija vadošā studentu akadēmiskā organizācija Latvijā.[6]
Padomju okupācijas vara slēdza Fraternitas Rusticana 1940. gada 12. jūlijā. No 254 tā laika saimes dalībniekiem ap 30 kļuva par Baigā gada upuriem. Sāpīgus robus rustikāņu rindās cirta arī Otrais pasaules karš. Darbība tika atjaunota klaidā 1951. gadā, bet Latvijā to atjaunoja Zemnieku savienības vecbiedru grupa 1990. gada 30. augustā. Latvijas brīvvalsts laika statūtu darbība atjaunota 1993. gada 16. februārī. Atjaunotās Fraternitas Rusticana pazīstamākie filistri ir vairāki Latvijas Zemnieku savienības vadošie politiķi – bijušais valsts prezidents Guntis Ulmanis,[7] Saeimas deputāts Aivars Berķis, biedrības ilggadēji seniori: vēsturnieks Elmārs Pelkaus, rakstnieks Francisks Usāns, uzņēmējs Jānis Java, mācītājs Visvaldis Varnesis Klīve,[8] vēsturnieks Antonijs Zunda.
Latvijā tiek izdotas "Fraternitas Rusticana Vēstis", ASV - "Fraternitas Rusticana Informācijas biļetens".
Konventa dzīvoklis: Artilērijas ielā 34/2, Rīgā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Fraternitas Rusticana , 40008235002 - par uzņēmumu». Lursoft. 2021. gada 15. maijs.
- ↑ «Fraternitas Rusticana». www.rusticana.lv.
- ↑ Grāmata “Fraternitas Rusticana 50 gados. 1921 – 1971”, izdevējs Fraternitas Rusticana ASV kopa, 1971
- ↑ «Valkā atklāts piemineklis Kārlim Ulmanim, kas tapis par tautas ziedojumiem». LA.LV.
- ↑ http://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/lu_biblioteka/Par_biblioteku/Publikacijas/LU-rektors-Tentelis.pdf
- ↑ Grāmata “Uzticīgi draugam”, Valters Ščerbinskis, Valdis Veilands ISBN 9789984399850, izdevējs Prezidiju konvents, 2010
- ↑ https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/par/mediji-izdevumi-un-multivide/alma-mater/04_211003.pdf
- ↑ «Ordeņa virsnieks Visvaldis Varnesis Klīve - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv.