Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis 1692. gada 19. jūlijā, miris 1711. gada 21. janvārī) bija Kurzemes hercogs no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim.
| Frīdrihs III Vilhelms Friedrich III. Wilhelm | |
|---|---|
 | |
| Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā | |
|
Amatā 1698. gada 22. janvāris — 1711. gada 21. janvāris | |
| Priekštecis | Frīdrihs Kazimirs Ketlers |
| Pēctecis |
Anna Ivanovna (reģente) Ferdinands Ketlers |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1692. gada 19. jūlijā Jelgava, .svg){kind=small} Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1711. gada 21. janvārī (18 gadu vecumā) Kipeņa, Pēterburgas guberņa (tagad  Krievija) |
| Apglabāts | Jelgavas pils kapenes, Jelgava |
| Dinastija | Ketleru dinastija |
| Tēvs | Frīdrihs Kazimirs Ketlers |
| Māte | Elizabete Sofija Hohencolerna |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Anna Ivanovna, Krievijas princese |
Viņa valdīšanas laikā hercogvalsti pārmaiņus okupēja Zviedrijas un Krievijas karaspēki. Miris 18 gadu vecumā ceļā no Pēterburgas uz Narvu pēc kāzām ar Pētera I brāļameitu Annu.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuFrīdrihs Vilhelms Ketlers dzimis 1692. gadā Jelgavā hercoga Frīdriha Kazimira un viņa otrās sievas Elizabetes Sofijas ģimenē. Septiņu gadu vecumā pēc tēva nāves viņš 1698. gada 22. janvārī tika iecelts par Kurzemes un Zemgales hercogu, tomēr līdz pilngadības sasniegšanai valsti pārvaldīja viņa māte un tēvabrālis Ferdinands Ketlers. Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā hercogistē ienāca Saksijas karaspēks, kas kopā ar Ferdinanda pulkiem tika sakauts Spilves kaujā un apmetās Sēlijas teritorijā. Kad 1701. gadā Zemgali un Kurzemi okupēja zviedri, Frīdrihs Vilhelms kopā ar māti devās pie sava mātesbrāļa Prūsijas hercoga Frīdriha, kurš 1701. gadā tika kronēts par pirmo Prūsijas karali. Šajā sakarā Frīdrihs Vilhelms tika apbalvots ar Melnā Ērgļa ordeni. Kad 1703. gada 30. martā viņa māte Potsdamā otrreiz apprecējās ar Baireitas markgrāfu Kristiānu Ernestu, viņš pārcēlās uz dzīvi Baireitā un mācījās Erlangenas Bruņinieku akadēmijā. Viņa mātei Kurzemes landtāgs atņēma pavaldones tiesības.
1705. gadā Sēliju un Zemgali okupēja krievi, kas tika sakauti Mūrmuižas kaujā. Pēc uzvaras Poltavas kaujā kara veiksme nosvērās Krievijas pusē un pēc sarunām 1709. gada oktobrī Marienverderas pilsētā Austrumprūsijā tika nolemts septiņpadsmitgadīgo Frīdrihu Vilhelmu apprecināt ar piecpadsmitgadīgo cara Pētera I pusbrāļa Ivana V meitu Annu. Vācu valodā iznākošais politiskais žurnāls Europäische Fama 1709. gadā nopublicēja Frīdriha Vilhelma portretu un īsu atsauci uz viņa trimdu Vācijā.[1]
Hercogistes padome 1709. gadā atzina Frīdrihu Vilhelmu par pilngadīgu un jaunais hercogs Frīdrihs Vilhelms 1710. gada 13. maijā ieradās Liepājā. Viņš tūdaļ paziņoja par Atzinības ordeņa (l'Ordre de la Reconnaissance) nodibināšanu ar devīzi Pour les honnêtes gens ("Godaprāta ļaudīm"). Ordenis tika dibināts "pateicībā visuvarenajam Dievam par Kurzemes atkalatgūšanu pēc Lielā Ziemeļu kara (et in memoriam recuperatae Curlandiae)", kas izpostīja Kurzemi un piespieda mazgadīgo hercogu kopā ar māti hercogieni Elizabeti Sofiju atstāt savu zemi un meklēt patvērumu Prūsijā, un vēlāk, — kad hercogiene bija devusies otrā laulībā, — arī Baireitā, kā arī “lai atzīmētu pārciesto nelaimi un ilgo prombūtni no savas zemes”.[2]
1710. gada 11. novembrī (31. oktobrī pēc vecā stila) jaunceļamajā galvaspilsētā Pēterburgā notika varenas kāzas, kurām bija jāapliecina topošās Krievijas impērijas galma spožums. Atceļā no Pēterburgas Frīdrihs Vilhelms 1711. gada 21. janvārī nomira Kipeņas (Kippingshof, Киппингхоф) pasta stacijā Ingrijā un tika apstāvēts agrāk Juhanam Šitem piederējušajā Duderu muižā (Duderhof, Дудергоф) tagadējās Pēterburgas teritorijā. Hercoga atraitne Anna kopā ar viņa līķi ieradās Jelgavā tikai 4. martā.
Tajā pašā laikā Kurzemē un Zemgalē sākās Lielā mēra epidēmija, kuras laikā aizgāja bojā liela daļa no hercogistes iedzīvotājiem.
Valdnieka tituls
labot šo sadaļuKādu 1710. gada dokumentu Frīdrihs Vilhelms Ketlers parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Frīdrihs Vilhelms, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (vāciski: Wir Friedrich Wilhelm von Gottes Gnaden in Lieffland zu Cuhrland und Semgallen Hertzog).[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Europäische Fama: welche den gegenwärtigen zustand der vornehmsten höfe entdecket. 1709. 6. lpp. Skatīts: 2013. gada 7. jūlijs.
- ↑ «Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 21. augustā. Arhivēts 2012. gada 31. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Kurzemes un Zemgales valdnieku tituli
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Anton Friedrich Büsching, Benjamin Gottfried Weinart. Frīdriha Vilhelma vēstules caram Pēterim I sakarā ar laulību līguma slēgšanu. Magazin für die neue Historie und Geographie, 15. sējums, 1781. 201. lpp.
Ketleru dzimtas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Frīdrihs Kazimirs Ketlers |
Kurzemes hercogs 1698. gada 22. janvāris — 1711. gada 21. janvāris |
Pēctecis: Anna Ivanovna (reģente) Ferdinands Ketlers | ||
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |