Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)

**Elizabete Sofija no Brandenburgas**
*Elisabeth Sophie von Brandenburg*
Elizabete Sofija no Brandenburgas; Elisabeth Sophie von Brandenburg
	Precību laikā (Gedeona Romondona glezna, 1691)
Kurzemes un Zemgales hercogiene
	1691. gada 29. aprīlis — 1703. gada 30. marts
Dzimis	1674. gada 5. aprīlī; Kelna, Brandenburga-Prūsija (tagad Berlīne, Vācija)
Miris	1748. gada 22. novembrī (74 gadu vecumā); Remhilda, Saksijas-Meiningenes hercogiste (tagad Tīringene, Vācija)
Dzīvesbiedre	Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs,; Baireitas markgrāfs Kristiāns Ernsts,; Saksijas-Meiningenes hercogs Ernsts Ludvigs
Bērni	Frīdrihs Vilhelms
Dinastija	Hohencollernu dinastija
Tēvs	Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs Vilhelms
Māte	Šlēzvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas princese Doroteja Sofija
Reliģija	Reformātu baznīca

Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (vācu: Elisabeth Sophie von Brandenburg, 1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene. Hercoga Frīdriha Kazimira otrā sieva. Mīlēja greznu dzīvi, veicināja mākslas un mūzikas uzplaukumu Jelgavas pils galmā.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1674. gada 5. aprīlī Kelnā (Cölln, tagad Berlīnes daļa) Brandenburgas kūrfirsta Frīdriha Vilhelma un viņa sievas Dorotejas Sofijas, dzimušas Šlēzvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas princeses, ģimenē kā piektais bērns. Viņas tēva prasmīgā politika ļāva Brandenburgai-Prūsijai pēc Otrā Ziemeļu kara ar Zviedriju kļūt par ietekmīgu valsti, 1685. gadā viņš izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā.

Princese Elizabete Sofija bērnībā ieguva labu muzikālo izglītību, spēlēja čembalo, flautu un dziedāja galma operas uzvedumos. 1691. gada 29. aprīlī viņa 17 gadu vecumā apprecējās ar krietni vecāko Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Kazimiru un Jelgavas pilī tika nosvinētas greznas kāzas.^[1] Viņas valdīšanas laikā Jelgavā tika rīkotas neskaitāmas galma svinības un balles. Fridriha Kazimira operas trupa pieradināja plašākas aprindas pie vairākbalsu kora dziesmām. Opera pārveidoja arī deju, ko līdz tam pavadīja vienīgi ar dziesmām, sāka pāriet uz deju instrumentālās mūzikas pavadībā.^[2]

Pēc vīra nāves 1698. gada janvārī par troņmantnieku kļuva viņas sešus gadus vecais dēls Frīdrihs Vilhelms, par jaunā hercoga aizbildniecību Elizabete Sofija sacentās ar mirušā hercoga jaunāko brāli Ferdinandu. Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā pēc zaudētās Daugavas kaujas Ferdinands Ketlers aizbēga uz Dancigu, bet hercoga atraitne Elizabete Sofija ar nepilngadīgo dēlu 1701. gada janvārī pārcēlās dzīvot Kēnigsbergas galmā pie sava brāļa Frīdriha. 1703. gada 30. martā viņa Potsdamas pilī otrreiz salaulājās ar Baireitas markgrāfu Kristiānu Ernstu (Christian Ernst von Brandenburg-Bayreuth, 1644–1712) un pārcēlās uz viņai atdāvināto Erlangenes pili. Viņas dēls Frīdrihs Vilhelms mācījās Erlangenas Bruņinieku akadēmijā un 1710. gadā devās atpakaļ uz dzimteni, bet neilgi pēc kāzām nomira. 1714. gada 3. jūnijā Elizabete Sofija trešo reizi apprecējās ar Saksijas-Meiningenes hercogu Ernstu Ludvigu (Ernst Ludwig I. von Sachsen-Meiningen, 1672–1724). Jelgavas pilī tajā laikā kā reģente valdīja viņas dēla atraitne Anna Joanovna, kas 1730. gadā pēc kļūšanas par Krievijas Impērijas ķeizarieni trešo reizi par atraitni kļuvušajai Elizabetei Sofijai piešķīra 10 000 rubļu lielu pensiju.

Mirusi 1748. gada 22. novembrī Saksijas-Meiningenes (tagad Tīringenes sastāvā) pilsētā Remhildā.

Bērni

Frīdrihs Vilhelms (1692. gada 19. jūlijs — 1711. gada 21. janvāris), miris pie Pēterburgas
Leopolds Kārlis (1693. gada 14. decembris — 1697. gada 21. jūlijs), miris bērnībā

Dēls Frīdrihs Vilhelms Ketlers (1692-1711), Kurzemes un Zemgales hercogs

Atsauces

↑ Johann Casimir Brandt. Anmerkung der Solenitäten, so bey der Vermählung seines gnädigsten Fürsten Herzogs Friedrich Casimir Durchl. beobachtet worden (1691). Johana Kazimira Branta Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira laulību svinību apraksts (LVVA, 5759. f., 2. apr., 524. lieta)
↑ «vesture.eu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. janvārī. Skatīts: 2019. gada 1. janvārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elizabete Sofija.
45 Elizabetes Sofijas zīmējumi^{[novecojusi saite]} (vāciski)

[1] Johann Casimir Brandt. Anmerkung der Solenitäten, so bey der Vermählung seines gnädigsten Fürsten Herzogs Friedrich Casimir Durchl. beobachtet worden (1691). Johana Kazimira Branta Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira laulību svinību apraksts (LVVA, 5759. f., 2. apr., 524. lieta)

[2] «vesture.eu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. janvārī. Skatīts: 2019. gada 1. janvārī.

[1]

[2]