Zīversi

Fon Zīversi (vācu: von Sievers) ir vācbaltiešu dzimta, kas 17. gadsimtā ieceļoja zviedru Baltijas provincēs, vēlāk kļuva par lieliem zemes īpašniekiem. Dzimtas atzari izplatījās arī Krievijā, Francijā un Horvātijā. No 1798. gada viena dzimtas atzara pārstāvji ieguva mantojamu grāfa titulu. No 1777. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai grāfu Zīversu dzimtai piecās paaudzēs piederēja Cēsu pilsmuiža un citas muižas.

Vēsture

Pēc pašas dzimtas leģendas tās saknes meklējamas Zīvershauzenē (Sievershausen) Hildesheimas bīskapijā, tagadējā Lejassaksijas zemē. Tomēr dzimtas vēsture izsekojama tikai līdz Johanam (Joahimam) Zīversam (Johann Sievers), kas 1663. gadā apprecēja Hāpsalas birģermeistara Kristiāna fon Huzena (Husen) meitu Katarīnu un 1665. gada janvārī ieguva Tallinas pilsoņa tiesības. Lielajā Ziemeļu karā (1700–1729) viņa dēli Kristiāns (1671–1729) un Joahims (1677–1753) karoja Zviedrijas armijā.

Pēc tam, kad Igauniju un Vidzemi 1721. gadā inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā, Zīversi kalpoja Krievijas ķeizariem un ieguva daudzus zemes īpašumus, ieskaitot Bauņu muižu pie Burtnieku ezera, Vecates muižu (1770). 1752. gadā Joahims Johanns fon Zīverss (1699–1770) un viņa brālis brīvkungs Kārlis fon Zīverss (1710–1774) tika imatrikulēti Vidzemes bruņniecībā. Kārlis fon Zīverss bija ķeizarienes Elizabetes galminieks, vēlāk diplomāts, Svētās Romas impērijas grāfs (1760), galma maršals un ģenerālis. Joahimam Johanam fon Zīversam bija 13 bērni, no kuriem Jakobs Johans fon Zīverss (1731–1808) bija viens no Katrīnas II valstsvīriem, Novgorodas gubernators un viens no Krievijas brīvās ekonomiskās biedrības izveidotājiem, Krievijas Impērijas grāfs (1798), bet Kārlis Eberhards fon Zīverss (1745—1821) cīnījās Krievu—turku karā (1768—1774) un pēc atgriešanās dzimtenē un 1777. gadā iegādājās Cēsu pilsmuižu kopā ar pusmuižām – Kārļumuižu un Jāņmuižu.

1802. gadā Krievijas Impērijas grāfa titulu piešķīra arī diviem Jakoba Johana fon Zīversa brāļiem Eberhardam Kārlim fon Zīversam un Pēterim Kristiānam fon Zīversam (1754–1827) un viņu pēcnācējiem. Grāfs Emanuels fon Zīverss (1817–1909) bija Cēsu pilsmuižas īpašnieks no 1856. gada un Cēsu alus darītavas izveidotājs. Viņa brālis grāfs Aleksandrs fon Zīverss (1823–1887) bija Jekaterinoslavas un Harkivas gubernators, savukārt dēls Aleksandrs fon Zīverss bija Kārļumuižas īpašnieks un dārzniecības skolas izveidotājs.

Zīversu dzimtmuižas Latvijā

Bauņu muiža (Bauenhof, 1747−1808)
Vecates muiža (Alt-Ottenhof, 1755−1907)
Cēsu pilsmuiža (Schloß-Wenden, 1777−1920)
Vilzēnu muiža (Wilsenhof, 1756−1900)
Kārļumuiža (Karlsruhe, 1858−1920)

Citas muižas

Košķele (Osthof, 1747−1808, 1844−1865)
Mīlīte (Neuhall, 1747−1808, 1832−1891)
Vīķi (Zarnau, 1747−1808)
Paipe (Paibs, 1755−1767)
Pučurga (Galandfeld, 1766−1777)
Podzēni (Podsem, 1803−1819)
Blome (Blumenhof, 1809−1848)
Dukuri (Duckern, 1823−1920)
Puršēni (Pürkelsdorf, 1834−1900)
Stakenberģi (Eichenangern, 1834−1900)
Prauliena (Praulen, 1852−1869)
Blusumuiža (Blussen, 1888−1909)
Mālmuiža (Mahlenhof, 1906−1920)

Slaveni Zīversi

Kārlis fon Zīverss (Karl von Sievers, 1710–1774), Igaunijas guberņas muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes galminieks, Svētās Romas impērijas grāfs
Joahims fon Zīverss (Joachim Johann von Sievers, 1699–1770), Igaunijas gubernators
Jakobs Johans fon Zīverss (Jacob Johann von Sievers, 1731–1808), Novgorodas gubernators, Krievijas Impērijas grāfs (1798)
Kārlis Eberhards fon Zīverss (1745—1821), Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Cēsu pilsmuižas īpašnieks (no 1777)
Kārlis Gustavs fon Zīverss (Karl Gustav von Sievers, 1772–1856), Krievijas Impērijas senators
Johans Joahims Georgs Aleksandrs fon Zīverss (Johann Joachim Georg Alexander von Sievers, Егор Карлович Сиверс, 1778/1779–1827), Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants
Kārlis Georgs fon Zīverss (1814–1879), viens no Latvijas arheoloģijas pamatlicējiem
Emanuels fon Zīverss (Emanuel von Sievers, 1817–1909), Krievijas Impērijas senators, Cēsu pilsmuižas īpašnieks
Aleksandrs fon Zīverss (Alexander von Sievers, 1823–1887), Jekaterinoslavas un Harkivas gubernators
Vladimirs fon Zīverss (Владимир Карлович Сиверс, 1790–1862), Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants

Kārlis fon Zīverss (1710–1774), ķeizarienes Elizabetes galminieks, Svētās Romas impērijas grāfs
Jakobs Johans fon Zīverss (1731–1808), Krievijas Impērijas grāfs (1798)
Kārlis Gustavs fon Zīverss (1772–1856), grāfs, Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants
Johans Joahims Georgs Aleksandrs fon Zīverss (1779–1827), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis
Vladimirs fon Zīverss (Владимир Карлович Сиверс, 1790–1862), Krievijas Impērijas armijas kavalērijas ģenerālis
Emanuels fon Zīverss (1817–1909), Krievijas Impērijas senators, Cēsu pilsmuižas īpašnieks

Skatīt arī

Siversi