Emanuels fon Zīverss

Grāfs Emanuels fon Zīverss (krievu: Эммануил Карлович Сиверс, vācu: Emanuel von Sievers, dzimis 1817. gada 27. aprīlī, miris 1909. gada 12. maijā) bija Krievijas galma virsmeisters, īstenais slepenpadomnieks un senators, Cēsu pilsmuižas īpašnieks no 1856. līdz 1909. gadam un Cēsu alus darītavas izveidotājs.

Grāfs fon Zīverss.tiff

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1817. gada 27. aprīlī mātes mantotajā Vodolagi muižā Harkovas guberņā Ukrainā. Mācījās Bērzaines ģimnāzijā, vēlāk studēja Pēterburgā. 1847. gadā salaulājies ar Elīzi fon Koskulu, kura pēc tēva nāves 1855. gadā mantoja savulaik no Cēsu pilsmuižas atdalīto Kārļumuižu Karlsruhe.

Emanuels fon Zīverss pabeidza sava tēva iesāktās pārbūves Cēsu Jaunajā pilī, tostarp iekārtojot arī pils bibliotēku no jauna uzceltajā Lademahera torņa augšējā daļā.

Viņš bija arī Cēsu pilsētas domes deputāts, izcils mākslas pazinējs un atbalstītājs, līdz mūsdienām litogrāfiju veidā saglabājušies Zīversa zīmētie Cēsu pilsmuižas skati, kas ir apskatāmi Cēsu muzeja ekspozīcijā.

Viņš finansēja Johana Kēlera, Igaunijas nacionālās glezniecības pamatlicēja, studijas Pēterburgas mākslas akadēmijā. 1858. gadā viņš Kēlera altārgleznu uzdāvināja Cēsu Jāņa baznīcai. Emanuels fon Zīverss ziedoja arī līdzekļus vitrāžu izgatavošanai, 1884. gadā Sv. Jāņa baznīcā tika izveidotas logu vitrāžas ar Vidzemes bruņniecības ģerboņiem, arī Zīversu dzimtas ģerboni. Miris 1909. gada 12. maijā Cēsīs, apglabāts dzimtas kapenēs pie Cēsu Pareizticīgo Kristus apskaidrošanas baznīcas.

Devums pilsmuižaiLabot

Grāfa Emanuela fon Zīversa devums pilsmuižā vairāk saistās ar uzlabojumiem un modernizāciju:

  • Jaunā pils ieguva vairākus ārējā veidola papildinājumus. Pēc slavenā Rīgas arhitekta Roberta Pflūga projekta pils galvenās fasādes lievenim izveidota skārda nojume svītrotas, sarkanbaltzilas markīzes formā. 19. gadsimta nogalē uzceltas divas verandas.
  • 19. gadsimta otrajā pusē izmainīts agrāk celto saimniecības ēku izskats – atbilstoši eklektikas tendencēm. Apjomīgas pārbūves pils krogā-traktierī, tas kļūst par divstāvu ēku ar bagātīgi dekorētām fasādēm. Uzcelta kučiera māja. Izbūvēti mūsdienās redzamie plienakmens mūru korpusi (pie bērnu rotaļu laukuma blakus Maija parkam) liellopu kūtīm (bijušo koka laidaru vietā).
  • Rūpīgi izstrādāts parādes pagalma labiekārtojums ar mērķi vizuāli nodalīt saimniecisko daļu starp klēti un stalli no pagalma telpas Jaunās pils priekšā (žogs, atsevišķi vārti saimniecības ēku apkalpošanai pie pārvaldnieka mājas, aleja).
  • Pils parka papildināšana ar mazām arhitektūras būvēm – tiltiņi, paviljoni, soliņi, strūklaka, terase parādes pagalma rietumu malā jeb citiem vārdiem sakot – parka rekonstrukcija. Pils parkā Kārļa kalniņā 1908. gadā uzstādīts postaments – piemineklis grāfam Karlam Gustavam fon Zīversam (Emanuela tēvs). Veikta pieminekļa rekonstrukcija vadoties pēc pieejamajām fotogrāfijas.
  • Vairāku pilsmuižas ēku pārbūvju autors bija vietējais būvuzņēmējs J. Menģelis, arī vēl šobrīd redzamās t.s. daktera mājas (alus darītavas teritorijā) u.c..
  • 1878. gadā, agrāko saimniecības ēku - cūku kūts un vecā alus brūža vietā, uzcelta laikmetam moderna Cēsu alus darītava (saglabājusies līdz mūsdienām), kurā alus darīšana tika pārtraukta tikai 2000. gadā,kad Cēsu alus savu darbību sāka jaunā, modernā ražotnē Aldaru laukumā 1.
  • Aizsākās pilsdrupu saglabāšanas darbs, kad 1904. gadā rietumu torni pārsedza ar pagaidu jumtu, bet 1914. gadā daļēji par sabiedrības savāktiem, daļēji par pilsmuižas īpašnieka līdzekļiem tika uzsākta jauna jumta likšanu.
  • Uzceltas/pārbūvētas vairākas ēkas pilsētā.

Ārējās saitesLabot