Kārlis fon Zīverss (galminieks)

Hofmaršals Kārlis fon Zīverss ap 1750. gadu

Kārlis fon Zīverss (vācu: Karl von Sievers, krievu: Карл Ефимович Сиверс; dzimis 1710. gada 12. martā, miris 1774. gada 30. decembrī) bija vācbaltu cilmes Krievijas impērijas ķeizarienes Elizabetes galminieks, vēlāk diplomāts, Svētās Romas impērijas grāfs (1760), galma maršals un ģenerālis. Vidzemes guberņas muižnieks.

DzīvesgājumsLabot

Dzimis Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gada 22. martā Nesbijā (zviedru: Näsby) Somijas dienvidos no Igaunijas atbēgušā kapteiņa Joahima Johana fon Zīversa (1674–1753) un viņa sievas Ģertrūdes Elizabetes, dzimušas fon Ekermanes (1671–1728), ģimenē. Pēc kara beigām viņš kopā ar vecākiem pārcēlās uz jauno Krievijas impērijas galvaspilsētu Pēterburgu. No 1735. gada kalpoja lielkņazienes, vēlākās ķeizarienes Elizabetes Petrovnas galmā. 1742. gadā kļuva par kambarjunkuru (Kammerjunker), 1745. gadā par brīvkungu, 1751. gadā par galma kambarkungu un tika imatrikulēts Igaunijas bruņniecības sastāvā, bet 1752. gadā Vidzemes bruņniecības sastāvā kā Košķeles muižnieku (Gutsherr auf Ostrominsky).

Pirms Septiņgadu kara viņš bija Krievijas impērijas sūtnis Vīnes galmā (1754-1755), pēc tam Elizabetes galma hofmaršals un ģenerālleitnants (1757-1762). 1760. gadā viņu par diplomātiskiem panākumiem paaugstināja par Svētās Romas impērijas grāfu un piešķīra muižas Igaunijā un Vidzemē. Arī ķeizarienes Katrīnas II galmā viņš bija oberhofmaršals un ģenerālis (General-en-Chef) līdz 1767. gadam, kad viņu atvaļināja pensijā.

Miris 1774. gada 30. decembrī Pēterburgā.

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot