Johans Georgs fon Zīverss

Johans Joahims Georgs Aleksandrs fon Zīverss (Johann Joachim Georg Alexander Graf von Sievers, 1778-1827) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālis (1813). Vecates muižas īpašnieks (1821). Napoleona karu laikā grāfs J. G. fon Zīverss karoja Krievijas impērijas armijā, bija atbildīgs par inženiertehniskajiem jautājumiem.

Johans Georgs fon Zīverss ģenerāļa uniformā

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1778. gada 27. augustā Vecates muižā Kārļa Eberharda fon Zīversa (1745–1821) un Martas Juliānas, dzimušas fon Mengdenas (1748-1837) ģimenē. Mācījās Krievijas impērijas Pāžu korpusā, no 1798. gada dienēja leibgvardes Izmailas pulkā. 1801. gadā Zīverss demobilizējās kapteiņa pakāpē un studēja Getingenes un Tērbatas universitātēs. 1806. gadā apprecējās ar Šarloti Doroteju fon Tīzenhauzeni (1782-1808).

No 1806. gada piedalījās karos pret Napoleonu (1806-1809). 1812. gada kara laikā kā Krievijas I Rietumu armijas I korpusa štāba pulkvedis piedalījās kaujās pret uzbrūkošo Napoleona armiju pie Kļastņiciem un pie Polockas, kur bija atbildīgs par karaspēku vienību inženiertehniskajiem jautājumiem, pārzināja ceļu komunikāciju sagatavošanu un tiltu būvi. Kauju laikā Vācijā 1813. gadā viņu paaugstināja par ģenerāli, iecēla par Sapieru pulka komandieri, viņš piedalījās kaujās pie Baucenes, Grosgēršenes (Großgörschen) un Drēzdenes. 1814. gadā karoja Francijā kā Barklaja de Tolli komandētās armijas inženierdaļu komandieris.

Pēc kara beigām ģenerālim J. G. fon Zīversam 1816. gadā uzdeva izveidot Krievijas impērijas militārās inženieru skolas. 1817. gadā viņš apprecējās ar Emīliju fon Krīdeneri (Krüdener, 1793-1863). Bija Pēterburgas Galvenās inženieru skolas pirmais direktors. 1821. gadā mantoja Vecates muižu, par nopelniem viņam Krievijā piešķīra arī Georgijevskas muižu.[1] 1826. gadā viņu ievēlēja par Pēterburgas zinātņu akadēmijas goda locekli.

Miris 1827. gada 18. jūnijā Pēterburgā.

Literatūra labot šo sadaļu

  • Jānis Baltiņš. Gutshöfe der Grafen Sievers: Kultureller und wissenschaftlicher Mittelpunkt in Livland. Lüneburg, 1997

Atsauces labot šo sadaļu