Fon Siversi jeb fon Ziversi (vācu: von Sivers) ir vācbaltiešu dzimta, kas 17. gadsimtā ieceļoja zviedru Baltijas provincēs, un vēlāk kļuva par lieliem zemes īpašniekiem Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Dzimtas atzari izplatījās arī Krievijā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Siversu dzimtai Latvijā piederēja Skrīveru muiža un citas muižas.

Siversu dzimtas ģerbonis.

VēstureLabot

Dzimtas aizsācējs bija Skones tirgotājs Pēteris Zeiferts (Seifferts, miris 1684), viņa dēls Johans (1646–1712) iestājās zviedru, pēc tam dāņu karaļa dienestā un nomainīja uzvārdu uz "Ziverts" (Sivert). Viņa dēls Pēteris Sivers (1674–1740) iestājās Krievijas cara Pētera I dienestā un tika paaugstināts par admirāli. Pēc uzvarām Lielajā Ziemeļu karā Pēteris I viņam 1716. gadā piešķīra zemes īpašumus iekarotajā Zviedru Igaunijā. Viņa dēlu Vidzemes guberņas landrātu Frīdrihu Vilhelmu Siversu (Friedrich Wilhelm von Sivers) 1747. gada uzņēma Vidzemes bruņniecībā, viņa mazdēls bija Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis Formholds Augusts fon Sivers (miris 1862), kas 1857. gadā tika uzņemts Kurzemes bruņniecībā.

Siversu muižas LatvijāLabot

 
Skrīveru muižas pils (1912).
  • Skrīveru muiža (Römershof)
  • Zalabu muiža (Selubben)
  • Veibes muiža (Winterfeld)
  • Barišu muiža (Borgeshof, Borigshof)
  • Šķiliņu pusmuiža (Schillingshof)

Slaveni SiversiLabot

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot