Vilzēnu muiža

Vilzēnu muiža (vācu: Wilsenhof) bija muiža tagadējā Alojas novada Braslavas pagastā. No 1757. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja fon Zīversu dzimtai.

Vilzēnu muiža

Līdz mūsdienām saglabājusies muižas pārvaldnieka māja un vairākas saimniecības ēkas.

VēstureLabot

Vilzēnu muiža pirmo reizi minēta Zviedru Vidzemes laikā 1672. gadā, kad to ieguva Zviedrijas karaļa kanclers Aksels Ēriks Uksenšerna. Pēc Vidzemes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā to ieguva Rumjancevu ģimene.

1757. gadā muižu ieguva fon Zīversi. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. Muižas kungu namu pēc Otrā pasaules kara noārdīja, ir saglabājušies vienīgi ēkas pamati.

Muižas parksLabot

Muižas parks ar dīķi aizņem 5,62 ha. Stādījumos daudz kļavu un ošu, no kuriem veidota arī aleja, vēl aug egles, purva bērzi, liepas, gobas un citi koki. Te aug Latvijas lielākā Eiropas lapegle ar apkārtmēru 4,60 m un augstumu 33 m, vainaga projekcija – 200 m². Parkā aug vairāki dižkoki: liepa, kuras apkārtmērs ir 5,05 m, divi ozoli ar 5,67 m un 5,02 m lieliem apkārtmēriem.[1]

AtsaucesLabot