Vikipēdija

Paipala

Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns. Izdala piecas pasugas.[1] Paipalas tiek audzētas arī kā mājputni, lai iegūtu olas un gaļu. Paipalu olām piemīt ārstnieciskas īpašības.[2][3][4]

Paipala
Coturnix coturnix (Linnaeus, 1758)
Paipala
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVistveidīgie (Galliformes)
DzimtaFazānu dzimta (Phasianidae)
ApakšdzimtaIrbes (Perdicinae)
ĢintsPaipalas (Coturnix)
SugaPaipala (Coturnix coturnix)
Paipala Vikikrātuvē

Tai ir plašs izplatības areāls, to var sastapt lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumu daļā un Āfrikā. Paipala ir gājputns. Eiropas ligzdotāji ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras,[5] Āzijas ligzdotāji ziemo Indijā, Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā.[6] Latvijā sastopama paipalas nominālpasuga — Coturnix coturnix coturnix.[5] Ligzdojošo pāru skaits Latvijā dažādos gados ir ļoti mainīgs (20—500 pāri). Daudz ligzdojošo paipalu pāru tika novērots, piemēram, 2000. gada vasarā. Tā kā paipalai ir slēpts dzīves veids, iespējams, tā Latvijā ir sastopama biežāk nekā tiek uzskatīts.[5] Pēdējos desmit gados to skaits ir pieaudzis vairāk kā par 30%.[7]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Tēviņam virs acīm ir balta svītra

Paipala ir mazs irbju apakšdzimtas (Perdicinae) putns ar noapaļotām ķemeņa formām. Tās ķermeņa garums ir 16—18 cm, spārnu plētums 32—35 cm,[5] svars 70—150 g.[6] Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Apspalvojums ir raibumaini dzeltenbrūns ar tumšķām un gaišākām svītriņām, pazode balta un tēviņiem virs acīm balta svītra, kas atgādina uzaci. Paipalai, kas ir migrējošs putns, ir netipiski gari spārni, salīdzinot ar pārējiem irbju apakšdzimtas putniem, kas ir nometnieki.

Uzvedība un barība

labot šo sadaļu

Paipala mājo uz sauszemes mērenā klimata un tropu joslās. Galvenais biotops, ko tā apdzīvo, ir zālāji. Paipalai patīk gara, biezi saaugusi zāle, tā izvairās no mežmalām un pļavmalām. To var novērot lauksaimniecības tīrumos, visbiežāk labības tīrumos.[6] Kopumā paipalu ir ļoti grūti novērot, jo tā no visiem cenšas noslēpties garajā zālē. Lai izvairītos no satikšanās, tā skrien, nevis lido. Pat, ja to pēkšņi iztraucē, un tā paceļas spārnos, lidojums ir zems, un drīz vien paipala nolaižas zālē, kas to atkal noslēpj. To biežāk var dzirdēt, nekā redzēt. Un par tās klātbūtni var spriest pēc tēviņu dziedāšanas, kas parasti dzirdama no rītiem, vakaros un dažreiz naktī. Paipala barojas ar dažādām sēklām un kukaiņiem, kurus var atrast uz zemes.

Ligzdošana

labot šo sadaļu
 
Paipalas ola

Paipalām savvaļā ir poligāmas attiecības. Tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm. Arī mātītes sapārojas ar vairākiem tēviņiem, tomēr to skaits ir mazāks nekā tēviņiem. Dažām mātītēm ir attiecības tikai ar vienu tēviņu.[8] Pirmie ligzdošanas teritorijā ierodas tēviņi. Par savu ierašanos un teritorijas ieņemšanu tie paziņo ar skaļu dziedāšanu. Kad ierodas mātīte, pāris izvēlas vietu ligzdai. Tēviņš mātītei ar zemu nolaistiem spārniem dejo riesta deju, sabožot pakakles un krūšu spalvas. Spārns, kas atrodas pret mātīti, tiek nolaists līdz zemei. Tēviņš griežas ap mātīti, un tā deja tiek pavadīta ar zemām un mīkstām skaņām. Mātīte, kas gatava pāroties, uzaicina tēviņu ar īpašu saucienu.[6] Ligzda tiek būvēta garā zālē. Eiropā ligzdošana norit no maija līdz augustam, Āfrikā no septembra līdz martam. Savvaļas paipalām ola sver apmēram 8,5 gramus. Tā ir pelēcīga vai gaiši brūna ar brūniem raibumiņiem. Eiropas paipalām dējumā ir 8—13 olas, Āfrikas paipalām 6—12 olas. Reizēm dējumi ir lielāki, bet tādos gādījumos tos ir dējušas vairākas mātītes. Inkubācjas periods ilgst 17—20 dienas. Jaunās paipalas spēj lidot, kad tās ir 11 dienas vecas.[6]

Paipalu izmantošana pārtikā

labot šo sadaļu

Paipalas audzē, lai iegūtu olas un gaļu. To gaļa atšķiras ar savu maigo konsistenci, sulīgumu, patīkamo aromātu un labajām garšas īpašībām. Tas ir diētisku produkts, viegli sagremojams un gandrīz nemaz nesatur holesterīnu. Paipalu gaļu cilvēki izmantojuši jau senatnē. Tā tradicionāli ir bijusi bagātu cilvēku maltīšu sastāvdaļa. Paipalas ir audzētas jau Senajā Ēģiptē, un to olas un gaļu ēda faraoni.[9] Labākais paipalu gaļas pagatavošanas veids ir tās cepšana, bet vecākas paipalas labāk sautēt. Gatavu ēdienu lieliski papildinās krējums vai mērce ar kadiķu ogām.[10]

Paipalu olas tiek uzskatītas par veselīgu produktu, ko īpaši iesaka slimniekiem un bērniem. Tās ir ļoti vērtīgas un nekad neizraisa alerģiju, arī tiem cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret vistu olām. Paipalas ola sver 10—12 gramus, tai ir plāna un trausla čaumala.

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Paipalai ir 5 pasugas:[1][5]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Pheasants, partridges, francolins, 2018
  2. ↑ «Kāpēc paipalu olas ir vērtīgas cilvēka organismam ?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 26. martā.
  3. ↑ «Paipalu olas pret bronhītu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. janvārī. Skatīts: 2013. gada 19. novembrī.
  4. ↑ «Dziednieciskās paipalu olas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 19. novembrī.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Paipala Coturnix coturnix». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. augustā. Skatīts: 2011. gada 26. martā.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 ADW: Coturnix coturnix
  7. ↑ «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
  8. ↑ Pair Bonding and Multiple Paternity in the Polygamous Common Quail
  9. ↑ Coturnix[novecojusi saite]
  10. ↑ «Paipala». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. martā. Skatīts: 2011. gada 26. martā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Paipala&oldid=4082970"