Baltirbes
Baltirbes, baltirbju ģints (Lagopus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) kārtas fazānu dzimtas (Phasianidae) putnu ģintīm, kas pieder rubeņu apakšdzimtai (Tetraoninae). Baltirbju ģintī ir 3 sugas,[1] kuras visas ir tradicionāli medību putni. Ģints zinātniskais nosaukums Lagopus sastāv no diviem sengrieķu vārdiem; lagos nozīmē zaķis, bet pous — pēda. Tādējādi tas raksturo putnu apspalvotās pēdas, kas ir svarīgi siltuma uzturēšanai ziemas periodā.[2]
| Baltirbes Lagopus (Brisson, 1760) | |
|---|---|
 Baltirbe (Lagopus lagopus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vistveidīgie (Galliformes) |
| Dzimta | Fazānu dzimta (Phasianidae) |
| Apakšdzimta | Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) |
| Ģints | Baltirbes (Lagopus) |
 Baltirbes Vikikrātuvē | |
Baltirbes ir izplatītas ziemeļu puslodes ziemeļu reģionos. Tās ir sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Visas baltirbju sugas ir nometnieces. Latvijā vēsturiski ir bijusi sastopama viena baltirbju ģints suga — baltirbe (Lagopus lagopus). Tā bija ļoti reta ligzdotāja, kas ligzdoja dažos Latvijas austrumu puses augstajos purvos.[3] Tomēr pēdējos gados Latvijā nav novērota un, iespējams, vairs nav sastopama.[4]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Baltirbes ir vidēji lieli rubeņu apakšdzimtas (Tetraoninae) putni. Mazākā no tām ir baltastes baltirbe (Lagopus leucura),[5] kuras ķermeņa garums ir 30—31 cm. Lielākā ir baltirbe, tās ķermeņa garums var sasniegt 43 cm.[6] Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.
Visām baltirbēm, izņemot rudo baltirbi (Lagopus lagopus scoticus),[7] izšķir vasaras apspalvojumu un ziemas apspalvojumu.[6][8][9] Vasarā baltirbes ir brūnas vai pelēkas. Ziemas periodā tās kļūst baltas, nomaskējoties sniegotajā vidē. Baltas kļūst arī to lidspalvas, kas lielākajai daļai putnu ir melnā krāsā, ieskaitot baltas krāsas putnus. Melnais pigments uzlabo spalvas spēju atjaunot sākotnējo formu, ja tā ir mehāniski deformēta, kas savukārt ir svarīgi lidošanai. Baltirbes ieradums no ienaidniekiem slēpties, nevis aizlidot attīstījis tās balto ziemas apspalvojumu, tajā pašā laikā zaudējot lidspalvu mehānisko noturību.
Baltirbes barojas tikai ar augu izcelsmes barību, izņemot jaunos putnus, kas barojas arī ar kukaiņiem. Visām sugām, izņemot baltirbi, par cālēniem rūpējas tikai mātītes.
Klasifikācija
labot šo sadaļu- Baltirbju ģints (Lagopus)[1]
- Baltastes baltirbe (Lagopus leucura)
- Baltirbe (Lagopus lagopus)
- Rudā baltirbe (Lagopus lagopus scoticus)
- Klinšu baltirbe (Lagopus muta)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Pheasants, partridges, francolins, 2018
- ↑ David, Normand & Gosselin, Michel (2002): The grammatical gender of avian genera. Bull. B. O. C. 122(4): 257-282.
- ↑ «Baltirbe Lagopus lagopus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2011. gada 25. martā. Arhivēts 2009. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Baltirbe». Latvijas putni. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2011. gada 25. martā. Arhivēts 2009. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ White-tailed Ptarmigan - Lagopus leucura
- ↑ 6,0 6,1 «Willow Ptarmigan». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. decembrī. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
- ↑ Red grouse
- ↑ «Ptarmigan (Lagopus muta)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. septembrī. Skatīts: 2011. gada 25. martā. Arhivēts 2015. gada 7. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ ADW: Lagopus leucura
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltirbes |