Krievijas Impērijas flote

Krievijas Impērijas flote (krievu: Российский императорский флот) bija Krievijas caristes un vēlāk Krievijas Impērijas flote no 1696. līdz 1917. gadam.

Tā izveidojās no mazākiem spēkiem, kas pastāvēja pirms cara Pētera I izveidotās modernās Krievijas flotes 1696. gada Otrajā Azovas kampaņā un paplašinājās 18. gadsimta otrajā pusē.

Krievijas revolūcija un tai sekojošais pilsoņu karš bija katastrofa Krievijas Impērijas flotei. Melnās jūras flote 1918. gada pavasarī daļēji nonāca vācu gūstā Sevastopolē, daļēji tika atvilkta uz Novorosijsku, kur to pēc Vladimira Ļeņina pavēles nogremdēja. Dažus kuģus vācieši nodeva Ukrainai. Sevastopolē esošos kuģus 1918. gada decembrī sagrāba Antante, vēlāk šī flote aktīvi piedalījās karā pret boļševikiem. Pēc balto armiju sakāves daļa bijušās Melnās jūras flotes kuģu devās uz Tunisiju, kur tika internēti. Baltijas flote Petrogradā palika praktiski neskarta, taču arī tā piedalījās kaujās.

1921. gadā kuģu "Sevastopole" un "Petropavlovska" ekipāžas, kā arī daži Kronštates garnizoni sacēlās pret padomju valdību, bet boļševiki to brutāli apspieda.

Bijušās Krievijas Impērijas flotes kuģi, kas palika padomju rokās, veidoja PSRS flotes kodolu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas Impērijas flote.