Ādams Johans fon Fītinghofs

Ādams Kristaps Johans fon Fītinghofs (vācu: Adam Christoph Johann von Vietinghoff genannt Scheel; 1797-1871) bija vācbaltiešu muižnieks, Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis, kirasieru divīzijas komandieris.

Ādams Johans fon Fītinghofs Adam Christoph Johann von Vietinghoff genannt Scheel Ģenerālleitnants Ādams Johans fon Fītinghofs (ap 1850) Personīgā informācija Dzimis 1797. gada 28. martā Mazbērzes muiža, Kurzemes guberņa (mūsdienās Auru pagasts, Latvija) Miris 1871. gada 10. februārī (73 gadi) Jelgava, Krievijas impērija (mūsdienās Latvija) Nodarbošanās militārpersona Vecāki Gustavs Heinrihs fon Fītinghofs Katrīna fon der Reke Bērni 10

Militārais dienests Dienesta pakāpe kavalērijas ģenerālis Dienesta laiks 1813—1864 Valsts Krievijas impērija Komandēja Novgorodas kirasieru pulks Kavaliergvardes pulks Kaujas darbība Novembra sacelšanās

Dzīvesgājums

Dzimis 1797. gada 28. martā Mazbērzes muižā (tagad Auru pagasts) muižnieka Gustava Heinriha fon Fītinghofa (1760—1813) un viņa sievas Katrīnas, dzimušas fon der Rekes ģimenē. Napoleona karu laikā 1813. gadā viņš dienēja Sibīrijas ulānu pulkā, 1815. gada oktobrī Kavaliergvardes pulkā (Кавалергардский полк), 1818. gadā paaugstināts par kornetu, 1819. gadā par leitnantu, 1821. gadā par štabskapteini, 1824. gadā par kapteini. 1825. gada 14. decembrī piedalījās dekabristu sacelšanās apspiešanā Pēterburgas Senāta laukumā.

1831. gadā Fītinghofs kā eskadrona komandieris piedalījās Novembra sacelšanās apspiešanā Varšavā un tika paaugstināts par pulkvedi. 1833. gadā viņu iecēla par Novgorodas kirasieru pulka komandieri un 1839. gadā paaugstināja par ģenerālmajoru un kavaliergvardes pulka komandieri, 1844. gadā par gvardes kirasieru divīzijas 1. brigādes komandieri, 1847. gadā par 2. kirasieru divīzijas komandieri un ģenerālleitnantu. 1857. gadā Fītinghofu iecēla par apvienotās kirasieru divīzijas komandieri un 1861. gadā par kavalērijas ģenerāli, bet pēc kirasieru pulku likvidēšanas 1862. gadā par Odesas militārā apgabala komandiera palīgu.

1864. gada augustā ģenerālis Fītingofs demobilizējās un pēdējos dzīves gadus pavadīja savā muižā. Miris 1871. gada 10. februārī Jelgavā, apbedīts Dobeles apriņķa Lielbērzes muižas dzimtas kapos.

Ģimene

1835. gadā apprecējās ar Elīzu fon Knigi (1804—1850), viņiem bija 7 bērni, no kuriem trīs nomira bērnībā. 1851. gadā apprecējās ar Bertu fon Kelleri (1823—1914), viņiem bija trīs bērni.

Literatūra

• Волков С. В. Генералитет Российской империи. Энциклопедический словарь генералов и адмиралов от Петра I до Николая II. Том II. Л—Я. — М., 2009
• Милорадович Г. А. Список лиц свиты их величеств с царствования императора Петра I по 1886 год. — СПб., 1886
• Сборник биографий кавалергардов 1724-1799-1899: По случаю столетнего юбилея Кавалергардского Ея Величества государыни имп. Марии Федоровна полка / Сост. С. А. Панчулидзев. — Т. 4. СПб., 1908. С. 24—27.
• Степанов В. С., Григорович П. И. В память столетнего юбилея императорского Военного ордена Святого великомученика и Победоносца Георгия. (1769—1869). — СПб., 1869