Ādams Johans fon Fītinghofs

Ādams Kristaps Johans fon Fītinghofs (vācu: Adam Christoph Johann von Vietinghoff genannt Scheel; 1797-1871) bija vācbaltiešu muižnieks, Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis, kirasieru divīzijas komandieris.

Ādams Johans fon Fītinghofs
Adam Christoph Johann von Vietinghoff genannt Scheel
Ģenerālleitnants Ādams Johans fon Fītinghofs (ap 1850)
Ģenerālleitnants Ādams Johans fon Fītinghofs (ap 1850)
Personīgā informācija
Dzimis 1797. gada 28. martā
Mazbērzes muiža, Kurzemes guberņa
(mūsdienās Auru pagasts, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1871. gada 10. februārī (73 gadi)
Jelgava, Krievijas impērija
(mūsdienās Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās militārpersona
Vecāki Gustavs Heinrihs fon Fītinghofs
Katrīna fon der Reke
Bērni 10
Militārais dienests
Dienesta pakāpe kavalērijas ģenerālis
Dienesta laiks 1813—1864
Valsts Krievijas impērija
Komandēja Novgorodas kirasieru pulks
Kavaliergvardes pulks
Kaujas darbība Novembra sacelšanās

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1797. gada 28. martā Mazbērzes muižā (tagad Auru pagasts) muižnieka Gustava Heinriha fon Fītinghofa (1760—1813) un viņa sievas Katrīnas, dzimušas fon der Rekes ģimenē. Napoleona karu laikā 1813. gadā viņš dienēja Sibīrijas ulānu pulkā, 1815. gada oktobrī Kavaliergvardes pulkā (Кавалергардский полк), 1818. gadā paaugstināts par kornetu, 1819. gadā par leitnantu, 1821. gadā par štabskapteini, 1824. gadā par kapteini. 1825. gada 14. decembrī piedalījās dekabristu sacelšanās apspiešanā Pēterburgas Senāta laukumā.

1831. gadā Fītinghofs kā eskadrona komandieris piedalījās Novembra sacelšanās apspiešanā Varšavā un tika paaugstināts par pulkvedi. 1833. gadā viņu iecēla par Novgorodas kirasieru pulka komandieri un 1839. gadā paaugstināja par ģenerālmajoru un kavaliergvardes pulka komandieri, 1844. gadā par gvardes kirasieru divīzijas 1. brigādes komandieri, 1847. gadā par 2. kirasieru divīzijas komandieri un ģenerālleitnantu. 1857. gadā Fītinghofu iecēla par apvienotās kirasieru divīzijas komandieri un 1861. gadā par kavalērijas ģenerāli, bet pēc kirasieru pulku likvidēšanas 1862. gadā par Odesas militārā apgabala komandiera palīgu.

1864. gada augustā ģenerālis Fītingofs demobilizējās un pēdējos dzīves gadus pavadīja savā muižā. Miris 1871. gada 10. februārī Jelgavā, apbedīts Dobeles apriņķa Lielbērzes muižas dzimtas kapos.

1835. gadā apprecējās ar Elīzu fon Knigi (1804—1850), viņiem bija 7 bērni, no kuriem trīs nomira bērnībā. 1851. gadā apprecējās ar Bertu fon Kelleri (1823—1914), viņiem bija trīs bērni.

  • Волков С. В. Генералитет Российской империи. Энциклопедический словарь генералов и адмиралов от Петра I до Николая II. Том II. Л—Я. — М., 2009
  • Милорадович Г. А. Список лиц свиты их величеств с царствования императора Петра I по 1886 год. — СПб., 1886
  • Сборник биографий кавалергардов 1724-1799-1899: По случаю столетнего юбилея Кавалергардского Ея Величества государыни имп. Марии Федоровна полка / Сост. С. А. Панчулидзев. — Т. 4. СПб., 1908. С. 24—27.
  • Степанов В. С., Григорович П. И. В память столетнего юбилея императорского Военного ордена Святого великомученика и Победоносца Георгия. (1769—1869). — СПб., 1869