Eiro monētas
Eiro monētas tiek izlaistas astoņās nominālvērtībās. Tās ir tiesīgas izlaist Eirozonas valstis un Eiropas mikrovalstis, kas izmanto eiro un ir noslēgušas attiecīgu vienošanos ar Eiropas Savienību. Visām monētām ir vienota aversa puse, bet reversa pusē katra valsts kaļ savus simbolus. Izvēlēto nacionālās puses dizainu valstis nedrīkst mainīt, izņemot monarhijas, kas to var mainīt gadījumā, ja ir jauns monarhs vai reizi 15 gados, lai atjauninātu attēlu atbilstoši izmaiņām esošā monarha izskatā.
Monētu kopīgās iezīmesLabot
1 cents | 2 centi | 5 centi | 10 centi | 20 centi | 50 centi | 1 eiro | 2 eiro | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Diametrs | 16,25 mm | 18,75 mm | 21,25 mm | 19,75 mm | 22,25 mm | 24,25 mm | 23,25 mm | 25,75 mm | |
Biezums | 1,67 mm | 1,93 mm | 2,14 mm | 2,38 mm | 2,33 mm | 2,20 mm | |||
Masa | 2,30 g | 3,06 g | 3,92 g | 4,10 g | 5,74 g | 7,80 g | 7,50 g | 8,50 g | |
Materiāls | Ar varu pārklāts tērauds | Ziemeļu zelts (vara sakausējums) | Gredzens - niķeļa bronza, centrs - trīs slāņi: niķeļa un vara sakausējums, niķelis un niķeļa un vara sakausējums | Gredzens - niķeļa un vara sakausējums, centrs - trīs slāņi: niķeļa bronza, niķelis un niķeļa un niķeļa bronza | |||||
Feromagnētisms | Piemīt | Nepiemīt | Piemīt tikai metālam centrālajā daļā | ||||||
Monētas josta | Gluda | Gluda ar gropi | Gluda | rievota | gluda ar 7 iespiedumiem | rievota | pamīšus 3 rievotas un 3 gludas iedaļas | Smalks rievojums un uzraksti (valsts izvēle) | |
Kopējā puse | Eiropa uz globusa ar izceltu ES | Eiropas vai ES karte monētas kreisajā pusē | Eiropas vai ES karte monētas labajā pusē |
Monētu pretviltošanas elementiLabot
- Eiro monētās ietverti mašīnlasāmi raksturlielumi ar augstu drošības pakāpi. Tā monētas var izmantot tirdzniecības automātos visā eiro zonā neatkarīgi no tā, kurā valstī tās izdotas.
- 1 un 2 eiro monētās izmantota sarežģīta bimetāla un sakausējuma tehnoloģija.
- 10, 20 un 50 centu monētām izmantots unikāls metāla sakausējums (ziemeļu zelts), ko grūti izkausēt un ko izmanto vienīgi monētu izgatavošanai.
- Uzraksts uz 2 eiro monētas jostas (apmales), kā arī 10, 20 un 50 centu monētu unikālais metāla sastāvs aizsargā tās pret viltošanu.[1]
Monētu nacionālās iezīmesLabot
Standarta monētu valsts puseLabot
Valsts | 1 cents | 2 centi | 5 centi | 10 centi | 20 centi | 50 centi | 1 eiro | 2 eiro | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Andora | Bārdainais grifs un Pireneju ģemze | Santakolomas baznīca | Andoras parlamenta ēka | Andoras ģerbonis | ||||||
Austrija | Alpu ziedi: | Austrijas arhitektūra: | Ievērojami cilvēki: | |||||||
genciāna | ēdelveiss | prīmula | Sv. Stefana katedrāle | Belvederas pils | Secesijas ēka (jūgendstils) | Mocarts | Berta fon Zutnere | |||
Beļģija | Beļģijas karalis (līdz 2013. gadam Alberts II, kopš 2013. gada — Filips) | |||||||||
Francija | Marianna - Francijas personifikācija | Sējēja, motīvs no Francijas iepriekšējās valūtas - franka naudas zīmēm | Stilizēts koks sešstūrī un Francijas moto | |||||||
Grieķija | Kuģi: | Ievērojami cilvēki: | Senā Grieķija: | |||||||
trirēma | korvete | tankkuģis | Riga Fereosa | Joanns Kapodistriass | Elefterioss Veneziloss | Seno Atēnu 4 drahmu monēta ar pūci | Eiropas nolaupīšana | |||
Horvātija | "HR" burti glagolītiskajā rakstā ar šaha galdu fonā | Nikola Tesla | Cauna | Horvātijas karte | ||||||
Igaunija | Igaunijas karte | |||||||||
Īrija | Ķeltu arfa | |||||||||
Itālija | Itālijas māksla un arhitektūra: | |||||||||
Kasteldelmonte pils | Mole Antonelliana tornis | Kolizejs | Veneras dzimšana | futūrisma skulptūra | Marka Aurēlija statuja | Vitrūvija cilvēks | Rafaela zīmēts Dantes Aligjeri portrets | |||
Kipra | muflons | Kirēnijas kuģis (4.gs. p.m.ē. tirdzniecības kuģis) | Pomosas elks - vara laikmeta mākslas paraugs | |||||||
Latvija | Latvijas mazais ģerbonis | Latvijas lielais ģerbonis | Tautu meita | |||||||
Lietuva | Bruņinieks no Lietuvas ģerboņa | |||||||||
Luksemburga | Luksemurgas lielhercogs (Anrī) | |||||||||
Malta | aizvēsturiskā Mnaidras tempļa altāris | Maltas ģerbonis | Maltas krusts | |||||||
Monako (2002—2005) |
Monako ģerbonis | Monako zīmogs | Firsts Renjē III un princis Albērs | Firsts Renjē III | ||||||
(Kopš 2005. gada) | Firsta Albēra II monogramma | Firsta Albēra II portrets | ||||||||
Nīderlande | Nīderlandes karalis (līdz 2013. gadam Beatrikse, kopš 2013. gada Vilems Aleksandrs) | |||||||||
Portugāle | Portugāles karliskais zīmogs: | |||||||||
1134.gada | 1142. gada | 1144.gada | ||||||||
Sanmarīno | Trešais tornis | Brīvības statuja | Pirmais tornis | Sv. Marīna bazilika | Sv. Marīns | Trīs Sanmarīno nocietinājumu torņi | Sanmarīno ģerbonis | Sanmarīno valdības ēka | ||
Slovākija | Krivana kalns | Bratislavas pils | Slovākijas ģerboņa pamatmotīvs - dubults krusts virs trīs pakalniem | |||||||
Slovēnija | Stārķis | Valdnieku akmens (joniešu kollonas daļa) | Sējējs sēj zvaigznes | Neīstenots parlamenta ēkas projekts | Divi Lipicas zirgi | Triglava kalns un Vēža zvaigznājs | Primožs Trubars | France Prešerens | ||
Somija | Lauva no Somijas ģerboņa | Divi lidojoši gulbji | Lācenes | |||||||
Spānija | Santjago de Kompostelas katedrāle | Migels de Servantess | Spānijas karalis (līdz 2014. gadam Huans Karloss I, kopš 2014. gada Felipe VI) | |||||||
Vācija | Ozolzars | Brandenburgas vārti | Stilizēts ērglis | |||||||
Vatikāns | Romas pāvests (līdz 2005. gadam Jānis Pāvils II, 2005.- 2013. gadā Benedikts XVI, kopš 2013. gada Francisks) vai Vatikāna ģerbonis sede vacante laikā |
2 eiro monētu jostasLabot
Valstis var izvēlēties arī 2 eiro monētu jostas uzrakstu, taču vairums valstu ir izvēlējušās ar zvaigznītēm atdalītus nominālvērtības uzrakstus, tādējādi tās vairākām valstīm sakrīt.
Valstu identifikatoriLabot
Kopš 2008. gada ECOFIN rekomendē norādīt uz katras valsts monētām izdevējvalsts nosaukumu vai tā saīsinājumu. Šādu identifikatoru nelietoja sešas valstis — Austrija, Beļģija, Grieķija, Nīderlande, Somija un Vācija, taču tikai Somija un Beļģija ir pārveidojušas savas monētas, lai tādus iekļautu.
Valsts | Identifikators | Citas identifikācijas zīmes |
---|---|---|
Andora | ANDORRA | |
Austrija | Austrijas karogs (divas līnijas) | |
Beļģija | BE | Karaļa Alberta II monogramma (A II un kronis) |
Francija | RF | |
Grieķija | ||
Horvātija | HRVATSKA | Horvātu šaha galds |
Igaunija | EESTI | |
Īrija | éıʀe | |
Itālija | Stilizēts RI (I pāri R) | |
Kipra | KYΠPOΣ/KIBRIS | |
Latvija | LATVIJA/LATVIJAS REPUBLIKA | |
Lietuva | LIETUVA | |
Luksemburga | LËTZEBUERG | |
Malta | MALTA | |
Monako | MONACO | |
Nīderlande | BEATRIX KONINGIN DER NEDERLANDEN (Beatrikse, Nīderlandes karaliene) | |
Portugāle | PORTUGAL | |
Sanmarīno | SAN MARINO | |
Slovākija | SLOVENSKO | |
Slovēnija | SLOVENIJA | |
Somija | FI | |
Spānija | ESPAÑA | |
Vācija | ||
Vatikāns | CITTÀ DEL VATICANO |
AtsaucesLabot
- ↑ Euro monētas Archived 2013. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē., Eiropas Centrālās Bankas mājas lapa 2013. gada 3. janvārī
Šis ar Eiropas Savienību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |