Leonīds Vīgners

Leonīds Vīgners;
Personīgā informācija
Dzimis	1906. gada 10. novembrī ; Maskava, Krievijas Impērija
Miris	2001. gada 23. decembrī (95 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Nodarbošanās	diriģents
Vecāki	Ernests Vīgners un Luīze Vīgnere
Dzīvesbiedre	Aina Vīgnere
Bērni	Ivars Vīgners, Daina Vīgnere

Leonīds Vīgners (dzimis 1906. gada 10. novembrī, miris 2001. gada 23. decembrī)^[2] bija latviešu diriģents, komponists, pedagogs.

Dzīvesgājums

Diriģents Leonīds Vīgners, kā Latvijas kultūras biedrības un Latvijas mūziķu biedrības simfoniskā orķestra vadītājs, uz žurnāla "Atpūta", Nr.312 (24.10.1930) iekšējā vāka.

Dzimis 1906. gadā Maskavā diriģenta un komponista Ernesta Vīgnera ģimenē.^[2] 1928. gadā beidza mācības Latvijas konservatorijas Pētera Paula Jozuus ērģeļu klasē, 1930. gadā — Jāzepa Vītola kompozīcijas klasē un Georga Šnēfogta diriģēšanas klasē.^[2] Mācījās arī pie Feliksa fon Veingartnera Bāzelē, Šveicē.^[2] No 1930. līdz 1939. gadam bija kora "Dziedonis" diriģents.^[2]

No 1936. līdz 1944. gadam L. Vīgners bija Latvijas Nacionālās operas diriģents un pirmā viesdiriģenta Leo Bleha asistents.^[3]

Pēc atkārtotās Latvijas okupācijas 1944. gadā viņu iecēla par Latvijas Operas un baleta teātra galveno diriģentu, šo amatu viņš pildīja līdz 1949. gadam.^[2] 1940. gadu beigās divus gadus bija mākslinieciskais vadītājs Latvijas Filharmoniskajā orķestrī.^[2] No 1949. līdz 1963. gadam un no 1966. līdz 1975. gadam bija LPSR Radiokomitejas simfoniskā orķestra galvenais diriģents.^[2]

1947. gadā L. Vīgners kļuva par Latvijas konservatorijas (vēlāk Latvijas Mūzikas akadēmijas) pedagogu, 1961. gadā par profesoru.^[2] Viņš bija vairāku vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents.^[2] Apbedīts Meža kapos.^[4]

Apbalvojumi un pagodinājumi

Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1955)
Triju Zvaigžņu ordenis, ceturtā šķira (1994)^[2]
Ministru kabineta balva (1996)^[1]

Literatūra

A.Klotiņš par Leonīdu Vīgneru krājumā "Latviešu mūzika" III, Rīga, 1964., 186.-202.lpp.
J.Zariņš. "Mans darbs teātrī". Rīga, 1974.
V.Briede "Latviešu operteātris". Rīga, 1987.
A.Rode. Leonīds Vīgners. LMA diplomdarbs. Rīga, 1989.
V.Vēriņa par Vīgneru žurnālā "Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis" 50.sēj., 1996., Nr.1, 80.-88.lpp. (raksts balstīts uz Dr.art. Sofijas Vēriņas arhīva materiāliem).
S.Smiļģe. "Likteņdziesma", 1.grāmata, kordiriģentu likteņstāsti, Rīga, 1996.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Kleins, Ivars (2011. gada marts). "Mājās ar ģēniju". Leģendas 45: 51.—61. ISSN 1691-421X.
↑ ^2,00 ^2,01 ^2,02 ^2,03 ^2,04 ^2,05 ^2,06 ^2,07 ^2,08 ^2,09 ^2,10 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 798. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
↑ Diriģents un komponists Leo Blehs – Leonīda Vīgnera un Arvīda Jansona skolotājs Arhivēts 2017. gada 21. augustā, Wayback Machine vietnē. Inese Žune, referāts zinātniskajā konferencē “Latvijas un pasaules kultūras tīklojumi: personības un procesi" 2016. gada 25. novembrī
↑ «Leonīds Vīgners». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.

Ārējās saites

"Latvijas ļaudis" profils Arhivēts 2009. gada 14. septembrī, Wayback Machine vietnē.
Music profils Arhivēts 2007. gada 3. jūnijā, Wayback Machine vietnē.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[leģendas-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Kleins, Ivars (2011. gada marts). "Mājās ar ģēniju". Leģendas 45: 51.—61. ISSN 1691-421X.

[lat-2] 2,00 ^2,01 ^2,02 ^2,03 ^2,04 ^2,05 ^2,06 ^2,07 ^2,08 ^2,09 ^2,10 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 798. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

[3] Diriģents un komponists Leo Blehs – Leonīda Vīgnera un Arvīda Jansona skolotājs Arhivēts 2017. gada 21. augustā, Wayback Machine vietnē. Inese Žune, referāts zinātniskajā konferencē “Latvijas un pasaules kultūras tīklojumi: personības un procesi" 2016. gada 25. novembrī

[diena-4] «Leonīds Vīgners». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.

[2]

[1]

[3]

[4]