Edvīns Aleksanders-Sinklērs
Sers Edvīns Aleksanders-Sinklērs, arī Edvīns Sinklērs (angļu: Sir Edwyn Sinclair Alexander-Sinclair; 1865—1945), bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis. Latvijas brīvības cīņu laikā bija britu 6. Vieglo kreiseru eskadras komandieris (1918—1919).
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1865. gada 12. decembrī Maltā dižciltīga skotu izcelsmes Apvienotās Karalistes karaflotes virsnieka Džona Aleksandera ģimenē. Jau 14 gadu vecumā viņš uzsāka dienestu karaflotē, 1890. gadā ieguva leitnanta pakāpi. 1892. gadā viņā mainīja uzvārdu uz Aleksanders-Sinklērs un 1894. gadā kļuva par Danbītas pils īpašnieku Skotijas ziemeļos. 1905. gadā viņu paaugstināja par kapteini un iecēla par Osbornas Karaliskās flotes koledžas komandieri. Tad viņš bija karakuģa HMS Victory kapteinis (1911—1913). Pirmā pasaules kara laikā 1914. gadā viņš komandēja karakuģus HMS Temeraire, HMS Galatea, bija britu 1. Vieglo kreiseru eskadras (1st Light Cruiser Squadron) komandors. 1916. gadā viņš piedalījās Jitlandes jūras kaujā un 1917. gadā tika paaugstināts par admirāli (rear admiral) un britu 6. Vieglo kreiseru eskadras komandieri.[1]
Pēc Kompjeņas pamiera noslēgšanas 1918. gada novembrī viņa komandēto eskadru nosūtīja militārā misijā uz nesen proklamētajām Baltijas valstīm. 1918. gada 1. decembrī eskadras kuģi noenkurojās ieretī Liepājas Karostai. 1918. gada 4. decembrī eskadra no Liepājas devās uz Tallinu, tomēr bija spiesta atgriezties, jo naktī uz 5. decembri vieglais kreiseris HMS Cassandra iekļuva mīnu laukos pie Sāmsalas rietumu krasta un nogrima. 9. decembrī britu eskadra atkal ieradās Liepājas karostā, kur ieradās igauņu pulkvedis Johans Laidoners kopā ar ločiem, kas sekmīgi izvadīja britu kuģus līdz Tallinas ostai, kur tie ieradās 12. decembrī. 16. decembrī viņš atgriezās Liepājas Karostā un tikās ar Kurzemes bruņniecības, Liepājas pilsētas valdības un Latvijas Pagaidu valdības pārstāvjiem. kā arī ar Pleskavas krievu brīvprātīgo korpusa delegāciju ģenerālleitnanta Aleksandra Rodzjanko vadībā. 17. decembrī Aleksanders-Sinklērs ieradās Rīgā un tikās ar Latvijas pagaidu valdības galvu Kārli Ulmani. 23. decembrī britu eskadra atbalstīja Igaunijas jūras spēku desantu Kundas piekrastē. 26. decembrī britu kuģi sagūstīja Padomju Krievijas mīnukuģus "Spartaks" (Спартак) un "Avtroil" (Автроил) un 28. decembrī nodeva tos Igaunijas Jūras spēkiem, kas tos pārdēvēja par "Vambola" un "Lennuk". Britu eskadra piedalījās uzbrukumā Krievijas karaflotes Kronštates bāzei.
Pēc Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā 1919. gada janvārī Aleksanders-Sinklērs saņēma rīkojumu atgriezties Lielbritānijā, bet britu flotes misiju turpināja 1. Vieglo kreiseru eskadra admirāļa Valtera Kovana (Rear-Admiral Walter Cowan) vadībā.
No 1920. gada Aleksanders-Sinklērs bija Portsmutas ostas doku admirālis-superintendents, tika paaugstināts par viceadmirāli un komandēja Atlantijas flotes 1. kaujas eskadru (1922—1924), tad bija Ķīnas stacijas (China Station) virspavēlnieks Honkongas ostā (1925—1926). Pēc paaugstināšanas par admirāli kļuva par Nores bāzes virspavēlnieku Temzas grīvā (1927—1930).
Pensionējās 1930. gadā, miris 79 gadu vecumā 1945. gada 13. novembrī savā Danbītas pilī (Dunbeath Castle) Skotijas ziemeļos.[2]
Solījumi Latvijas valdībai
labot šo sadaļuBritu eskadra admirāļa Aleksandera-Sinklēra vadībā 1918. gada 17. decembrī ieradās Daugavgrīvā. Lielbriānijas valdības priekšstāvis un bijušais konsuls Vivjēns Bosenkets ar vienu karakuģi iebrauca Daugavā un noenkurojās pie Rīgas pils. 18. decembrī notika Pagaidu valdības ministru kopējā apspriede ar britu valdības priekšstāvjiem. Vēlāk Ministru Prezidenta kabinetā notika tālāka apspriešanās, kurā piedalījās arī admirālis Sinklērs, kas apsolīja, ka daļa britu flotes paliks pastāvīgi Rīgā, Lielbritānijas valdība dos Latvijas Pagaidu valdībai ieročus un visus citus vajadzīgos piederumus Latvijas armijas uzstādīšanai, kā arī citādi apņēmās pabalstīt Latvijas valsts patstāvību un tās cīņu pret lieliniekiem.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «dreadnoughtproject.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. novembrī. Skatīts: 2019. gada 2. novembrī.
- ↑ "Obituary: Admiral Edwyn S. Alexander-Sinclair". The Times, 13 November 1945. p. 7.
- ↑ Pagaidu valdības preses biroja preses relīze Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. citēta no grāmatas "Padomju varas atjaunošana Latvijā". 49., 50. lpp.]