Vivjēns Bosenkets (angļu: Vivian Henry Courthope Bosenquet; dzimis 1872. gada 13. aprīlī Francijā; miris 1943. gada decembrī Viltšīras grāfistē) bija Britu impērijas diplomāts, konsuls Rīgā (1912) un vicekonsuls Maskavā. Latvijas brīvības cīņu laikā viņš bija britu karaflotes politiskais padomnieks Baltijas valstīs (1918) un Apvienotās Karalistes ģenerālkonsuls Tallinā (1919), no 1924. līdz 1932. gadam ģenerālkonsuls Frankfurtē pie Mainas.

Vivjēns Bosenkets
Vivian Henry Courthope Bosenquet
Personīgā informācija
Dzimis 1872. gada 13. aprīlī
Karogs: Francija Francija
Miris 1943. gada 1. decembrī (71 gads)
Viltšīras grāfiste, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība anglis

Vizīte Rīgā labot šo sadaļu

1918. gada 17. decembra vakarā Daugavgrīvā iebrauca britu eskadra: mīnukuģis Princess Margaret, kreiseris Ceres un vēl septiņi kuģi. Kuģis Windsor noenkurojās pie Vecrīgas, uz tā atradās arī bijušais konsuls Rīgā, Lielbritānijas oficiālais pārstāvis Vivjēns Bosenkets, kurš uzreiz satikās ar Latvijas pagaidu valdības Ministru prezidentu K. Ulmani “Centrālviesnīcā”. 19. decembrī Rīgā ieradās kuģis Wakeful ar kontradmirāli E. Aleksanderu-Sinklēru uz klāja.[1] Lielbritānijas valdības pārstāvji apsolīja, ka daļa britu flotes paliks pastāvīgi Rīgā, Latvijas Pagaidu valdība saņems ieročus un visus citus vajadzīgos piederumus Latvijas armijas uzstādīšanai, kā arī citādi apņēmās pabalstīt Latvijas valsts patstāvību un tās cīņu pret lieliniekiem.[2]

Literatūra labot šo sadaļu

  • Peter Bosanquet "Life in a Turbulent Empire: The Experiences of Vivian and Dorothy Bosanquet in Russia, 1897 to 1918" (1996)
  • Peter Bosanquet "A Russian Odyssey: An Account of the Consular Experiences of Vivian and Dorothy Bosanquet, 1897-1932" (1998)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Artis Buks. 1918. gada decembris Rīgā – Latvijas zemessardzes rotu dumpis LATVIJAS UNIVERSITĀTES ŽURNĀLS. VĒSTURE 2018/6
  2. Pagaidu valdības preses biroja preses relīze Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. citēta no grāmatas "Padomju varas atjaunošana Latvijā". 49., 50. lpp.]