Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par Latviešu leģiona virsnieku. Par citām jēdziena Veiss nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Voldemārs Veiss (1899. gada 7. novembris1944. gada 17. aprīlis) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks. Pirmais latvietis, kurš ieguvis augstāko Trešā reiha militāro apbalvojumu Bruņinieka krustu.[1] Pretrunīgi tiek vērtēta Veisa dalība nacistu veidotajā pašpārvaldē un policejisku struktūru vadībā.

Voldemārs Veiss
Voldemārs Veiss
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 7. novembrī
Rīga (Latvija)
Miris 1944. gada 17. aprīlī (44 gadi)
Rīga (Latvija)
Dzīvesbiedre Olga Konstance (Jaukuma) (1903-1991 ASV)
Bērni Skaidrīte
Militārais dienests
Dienesta pakāpe štandartenfīrers (pulkvedis)
SS-Standartenfuehrer collar.jpg
Dienesta laiks 1918.—1944.
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: VācijaTrešais Reihs
Struktūra Sauszemes bruņotie spēki
Komandēja 7. Siguldas kājnieku pulks
281. Abrenes policijas bataljons
42. ieroču SS grenadieru pulks
Kaujas darbība Latvijas brīvības cīņas
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis (V šķira), Viestura ordenis (IV šķira), Aizsargu Nopelnu krusts, Lietuvas Vytis Kryžiaus, Trešā Reiha Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, II un I šķiras Dzelzs krusts

DzīvesgājumsLabot

Dzimis Rīgā. 1918. gadā pabeidza Rīgas pilsētas reālskolu. 1918. gada 26. decembrī brīvprātīgi iestājas Latvijas Pagaidu valdības Atsevišķajā studentu rotā. No 1919. gada maijā paaugstināts par leitnantu. Augustā kļuva par Lejasciema komandantu. Vēlāk rotas komandieris Latgales Partizānu pulkā. 1920. gada martā ieguva virsleitnanta pakāpi.

1922. gadā pabeidza virsnieku kursus. Pēc tam dienēja 3. Latgales kājnieku divīzijas 7. Siguldas kājnieku pulkā. 1931. gadā pārcelts uz Latvijas armijas štābu, kur sākumā bija Operatīvās daļas Statistikas nodaļas priekšnieka palīgs. No jūlija Latvijas armijas komandiera adjutants. 1934. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Latvijas armijas Mobilizācijas organizācijas nodaļas priekšnieks no 1936. gada. 1937. gadā pabeidza Augstāko Karaskolu. No 1937. līdz 1938. gadam komandēja bataljonu 1. Kurzemes kājnieku divīzijas 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Latvijas armijas mobilizācijas nodaļas priekšnieks no 1938. gada. 1939. gadā kļuva par Latvijas militāro atašeju Igaunijā un Somijā, bet no 1940. gada janvāra tikai Igaunijā. Augustā atlaists no šī amata, bet oktobrī atvaļināts no Latvijas armijas. Apmetās Valgundes pagastā, bet 1941. gada martā atgriezās Rīgā.

Otrajā pasaules karāLabot

Pēc Otrā pasaules kara sākuma austrumu virzienā uzsāk aktīvas darbības. Vasarā iecelts par Latvijas[nepieciešama atsauce] Pašaizsardzības komandantūru komandieri (līdz augustam). Pašaizsardzības komandantūras bez citiem uzdevumiem veica arī ebreju un padomju aktīvistu represēšanu, sevišķi Latvijas novados.[2][3][4] No jūlija līdz decembrim bija arī Rīgas kārtības palīgpolicijas priekšnieks. No decembra Latviešu pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektora vietnieks, iekšējās drošības direktors. 281. Abrenes policijas bataljona komandieris no 1943. gada janvāra līdz tā izformēšanai 9. aprīlī, bet vēlāk bija 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 42. grenadieru pulka komandieris, no 1943. gada oktobra vidus brigādes kājnieku priekšnieks. Augustā paaugstināts par leģiona štandartenfīreru (pulkvedi). 1944. gada 9. februārī apbalvots ar Bruņinieka krustu.

Martā ievainots no granātas sprādziena Volhovas frontē. Evakuēts uz Rīgu, kur 1944. gada. 17. aprīlī miris. Izvadīts ar lielu godu un apglabāts Rīgas Brāļu kapos. Nākamā gada maijā viņa vārdā nosauca 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 42. grenadieru pulku.

AtsaucesLabot

  1. «Latvijas Komunistiskās partijas “sevišķās mapes” dokumenti par latviešu “buržuāzisko nacionālistu” darbību (1944-1963)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. martā. Skatīts: 2009. gada 24. janvārī.
  2. Aigars Urtāns. «Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Kuldīgas apriņķī». president.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.
  3. Eva Treiģe-Treide, Ēriks Prokopovičs, Andis Jēkabsons. «Valdemārpils ebreju kopienas liktenis un ebreju īpašuma ekspropriācija». president.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.
  4. Dzintars Ērglis. «Holokausts Krustpils pagastā 1941. gada vasarā: Piejūtu un Smanu sādža». president.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.