Otrā pasaules kara laikā Sensbergs dienēja Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijā, apbalvots ar II un I pakāpes Dzelzs krustu. Domājams, ka par kaujām Kurzemes cietoksnī viņu kā trauksmes grupas komandieri kopā ar virsleitnantu Andreju Freimani 1945. gada aprīlī izvirzīja apbalvošanai ar augstāko tā laika Vācijas militāro apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu (09.05.45.[4]).[2]
Par viņa likteni trūkst pārbaudāmu ziņuː
"Tas, kas tika rakstīts grāmatas "Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā" 11. sējumā, ir balstīts uz pirmajām vāciešu grāmatām par Bruņinieka krusta kavalieriem, kurās pieminēts, ka Kārlis ir no 19.divīzijas trauksmes rotas, bet citur, ka no 15.divīzijas trauksmes rotas un bijis Berlīnē. Ja izlasām visu, kas aprakstīts par latviešu vienībām Berlīnes ielenkumā, nekur neparādās vārds Šenbergs vai Senbergs. Pats uzvārds Sensbergs nav sastopams Latvijā, taču ir Šenbergs, un šo uzvārdu vācieši rakstīja savos izdevumos kā Senbergs. Domāt, ka uzvārds ir uzrakstīts nepareizi, vedina vēl arī tas, ka vācu laikrakstā "Deutsche Zeitung im Ostland" ir raksts, kas piemin Kārli Senbergu kā 19.divīzijas trauksmes rotas 19 gadus vecu kaprāli, kas izcēlies ar drošsirdību. Tanī pašā rakstā ir pieminēts arī Andrejs Freimanis, kas saņēma Bruņinieka krustu tikai dažas dienas agrāk nekā Sensbergs/Senbergs/Šenbergs."[5]
