Divskaitlis

Divskaitlis (latīņu: dualis) ir gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.

Divskaitlis pastāvēja indoeiropiešu pirmvalodā, tāpēc tas lietots sanskritā, Avestā, sengrieķu valodā un baznīcslāvu valodā, tā iezīmes atrodamas arī latīņu un gotu valodās. No mūsdienu indoeiropiešu valodām divskaitlis pilnībā tiek lietots tikai slovēņu, sorbu valodās, kā arī horvātu valodas čakaviešu izloksnē. No baltu valodām vēl XX gs. vidū lietuviešu valodai bija funkcionējošs divskaitlis, bet tagad tas sastopams vien izloksnēs. Latviešu valodā divskaitlis izzudis vēl agrāk, līdz mūsdienām palikuši tikai atsevišķi vārdi. Frīzu, limburgiešu izloksnēs ir saglabājušās dažu vietniekvārdu divskaitļa formas. Citu valodu saimēs divskaitlis joprojām tiek lietots daļā austronēziešu valodu (piemēram, tagalu, ilokāņu, sebuāņu), Urāliešu valodās (sāmu, hantu, mansu, ņencu), semītu-hamītu valodās (arābu, koptu, maltiešu), kā arī hmongu, mikmaku, inuītu, kunāmu u.c.

Senindiešu valodā

Sanskritā divskaitļa lietojums ir obligāts un tas nekad netiek aizstāts ar daudzskaitli. Divskaitļa forma ir visiem lietvārdu un īpašības vārdu celmiem, vietniekvārdiem un visām darbības vārdu formām.

Lokāmajās vārdšķirās sanskritā divskaitlim ir 3 pamatformas: nominatīva, vokatīva un akuzatīva galotnes vairumam celmu ir -au (vēl ir arī -e (<*-ai), -u, -(n)ī), instrumentāļa, datīva un ablatīva — -bhyām, ģenitīva un lokatīva — -os (<*-aus). Piemēram, hastau ("divi roki"), hastabhyām ("divām(a) rokām(a)"), hastayos ("divās rokās"). Sanskritā divskaitlis var apzīmēt arī pāri: pitā ("tēvs"), pitarau ("vecāki", t.i., "tēvs un māte").

Darbības vārda formām divskaitļa pirmajai personai ir raksturīga galotne -va (piemēram, gacchāvas — "eiva, mēs abi ejam"). Otrās un trešās personas atšķirības ir nenozīmīgas — tikai ar t/th un a/ā miju (gacchathas "eita, jūs abi ejat", gacchatas "eita, viņi abi iet").

Divskaitlis slāvu valodās

No slāvu valodām divskaitlis vislabāk saglabājies slovēņu un sorbu valodās, kur tā formas ir ļoti līdzīgas baltu valodu formām.

Vārdu *žanbas 'zobs' un *leipā 'liepa' locīšana divskaitlī baltu pirmvalodā un slovēņu valodā:

	Vīr. dz.		Siev. dz.
	Baltu	Slovēņu	Baltu	Slovēņu
N.	*žanbō	zóba, zobá	*leipāi	lípi
A.	*žanbō	zóba, zobá	*leipāi	lípi
Ģ.	*žanbaus	zób	*leipāus	líp
D.	*žanbamā	zóboma, zobéma	*leipāmā	lípama
I.	*žanbamā	zóboma, zobéma	*leipāmā	lípama
L.	*žanbaus	zobéh	*leipāus	lípah

Baltu valodās

XX gs. vidū divskaitlis literārajā lietuviešu valodā vēl nebija izzudis, starpkaru periodā vēl joprojām ir ticis lietots gan literatūrā, gan oficiālajā rakstībā. Tiesa gan, jau vairumā seno rakstu (XVI—XIX gs.) divskaitlis pilnā apmērā vairs netiek lietots, visbiežāk tikai norādot objektu, bet tālāk tekstā pārejot uz daudzskaitli. Mūsdienās divskaitlis sastopams vairs tikai izloksnēs (pamatā žemaišu), kur darināts daudz jaunu locījumu formu. Dažreiz divskaitlis joprojām tiek lietots daiļliteratūrā, bet literārajā valodā ir saglabājušies tikai atsevišķi vietniekvārdi.

No indoeiropiešu pirmvalodas laikiem divskaitļa nominatīva-akuzatīva-vokatīva galotnes bija vienādas, identiskas bija arī datīva-instrumentāļa-ablatīva galotnes, bet ģenitīva un lokatīva galotnes varēja arī atšķirties. Tas nozīmē, ka neviena no indoeiropiešu valodām nevarēja mantot vairāk kā četras dažādas divskaitļa locījumu formas. Senās divskaitļa ģenitīva un lokatīva galotnes nav saglabājušās nevienā baltu valodā, bet citos esošajos divskaitļa locījumos galotnes sakrīt tāpat, kā tās sakrita indoeiropiešu pirmvalodas laikos.

Latviešu valodā, iespējams, ir saglabājušās pilnīgi visas divskaitļa datīva formas, kas vīriešu dzimtē sakrīt ar vienskaitļa datīva formām, bet sieviešu dzimtē — ar daudzskaitļa datīva formām.
Piemēram, mūsdienās vīr. dz. vsk.: vienam draugam, alnim, tirgum, bet senāk 2sk.: *duvam draugam, alnim, turgum, bet siev. dz. dsk. trim māsām, upēm, naktīm, bet senāk 2sk.: *duvām māsām, upēm, naktīm.

Par divskaitļa ģenitīva-lokatīva reliktiem latviešu valodā uzskatāmas formas pušu(s) [rauties], diveju(s) [ceļu(s) iet].

Vienskaitlis	Divskaitlis	Daudzskaitlis
nams	(duj) namu	nami
roka	(divi) roki	rokas
acs	(divi) aci	acis

Visbiežāk divskaitļa formas sastopamas kopā ar vietniekvārdiem, skaitļa vārdiem un vietniekvārda un skaitļa vārda savienojumos *du(j)/d(i)vi, *abu(du), *abi(dvi). Domājams, ka šādu procesu varēja izraisīt galotņu saīsināšanās un vienādošanās, kādēļ bija nepieciešams divskaitli izteikt ar vietniekvārdiem. Divskaitļa formas senāk bija visiem pāra obektiem (aci, ausi, nāsi, kāji, roki, lūpi, vaigu), kas pakāpeniski tika aizstāti ar daudzskaitļa formām.

Divskaitļa cilme ir senajam vietniekvārdam "kat(a)rs?" (t. i. "kurš no abiem?"), kurš ir plaši sastopams latviešu senajos rakstos, un kura nozīmi mūsdienās ir pārņēmis vietniekvārds "kurš?". Senatnē plaši lietoti bija arī norādāmo vietniekvārdu divskaitļa formas — *abudu (*abodu), *tiedu (*todu), *šiedu (*šodu), *judu (*jodu), *mudu (*modu) utt., kuri joprojām tiek lietoti dažos lietuviešu valodas tekstos.

Darbības vārdos divskaitlis saglabājies vienkāršāk. 1. personā ir galotne -va, bet otrajā — -ta, kas ir cēlušās no senākām -vā, -tā, sal. atgriezeniskos darbības vārdus *dosivās 'dosimies', *dositās 'dosities'. Šīs galotnes var tikt pievienotas dažādu laiku un izteiksmju darbības vārdiem, piemēram:

• *vedvō ēdavā ("ēdam"), *lasāvā("lasām"), *jūdvō ēdatā ("ēdat"), *lasātā ("lasāt");
• *vedvō eivā! ("iesim!"), *lasāvā/lasīsivā! ("lasīsim!"), *jūdvō eitā! ("ejiet!"), *lasaitā! ("lasiet!");
• *vedvō ēsivā ("ēdīsim"), *lasīsivā ("lasīsim"), *jūdvō ēsitā ("ēdīsiet"), *lasīsitā ("lasīsiet");
• *vedvō ēdēvā ("edām/ēdēm"), *lasījāvā ("lasījām"), *jūdvō ēdētā ("ēdāt/ēdēt"), *lasījātā ("lasījāt");
• *vedvō ēstunbivā ("mēs ēstu(me)"), *lasītunbivā ("mēs lasītu(me)"), *jūdvō ēstunbitā ("jūs ēstu(te)"), *lasītunbitā ("jūs lasītu(te)").