Gramatiskais skaitlis

Gramatiskais skaitlis (latīņu: Numerus grammaticus) – gramatiskā kategorija, kas norāda daudzuma atšķirību lietvārdos, īpašības vārdos, vietniekvārdos un darbības vārdos. Vairumā pasaules valodu pastāv duālistiskais valodas formu sadalījums vienskaitlī (latīņu: singularis) un daudzskaitlī(latīņu: pluralis). Bet pastāv arī citas gramatiskā skaitļa kategorijas, kā divskaitlis (sanskritā, latīņu valodā, slovēņu valodā u.c.), trīsskaitlis (bislama, atsevišķās Okeānijas valodās), dažskaitlis (lai atšķirtu dažus no daudziem objektiem; hopu valodā, arābu valodā, daļā baltu-slāvu valodu).

Gramatiskais skaitlis tiek norādīts, mainot galotnes vai pievienojot piedēkļus. Lietvārdu un īpašības vārdu skaitļi ir sastopami visās indoeiropiešu valodās, vairumā citu rietumu un ziemeļu Eirāzijas valodu, kā arī Āfrikas valodās. Savukārt dienvid-dienvidaustrumu Āzijā un Amerikā daudzskaitļa forma bieži vien tiek atmesta, bet daļā Austrālijas un Jaungvinejas vietējo valodu daudzskaitļa nav vispār.

Darbības vārdu atšķirība skaitļos ir sastopama daudz retāk, jo īpaši tajās valodās, kurās obligāti ir jānorāda darītājs (kā, piemēram, angļu vai zviedru) un daudzskaitlīgums ir izsecināms no darītāju skaita.