Divkāršais integrālis ir noteiktā integrāļa vispārinājums, kad integrēšanas apgabals D ir plaknes apgabals, bet zemintegrāļa funkcija ir divu argumentu funkcija z = f(x, y). Divkāršo integrāli apzīmē ar simbolu [1]

Ja , divkāršajam integrālim ir noteikta ģeometriskā interpretācija: tas vienāds ar tāda ķermeņa tilpumu V, ko ierobežo funkcijas z = f(x, y) grafiks (tas ir, virsma ar vienādojumu z = f(x, y)), xy plaknes apgabals (D) un cilindriska virsma ar veidotājām paralēlām Oz asij, kas iet caur apgabala (D) robežlīniju. Tātad

[2]

Pieņem, ka funkcija z = f(x, y) ir definēta Oxy apgabalā (D):

  1. Ar brīvi izraudzītām līnijām apgabalu (D) sadala n daļās (D1), (D2), (D3), ..., (Di), ..., (Dn). Šo daļu laukumus apzīmē ar  
  2. Katrā apgabala daļā (Di) brīvi izraugās punktu  ,  .
  3. Aprēķina funkcijas z = f(x, y) vērtības izraudzītajos punktos, tas ir, atrod  ,  .
  4. Atrastās funkcijas vērtības  reizina ar tās apgabala daļas (Di) laukumu  , kurā atrodas punkts  , tas ir, aprēķina  ,  .
  5. Aprēķina visu reizinājumu    summu   Šo izteiksmi sauc par funkcijas z = f(x, y) integrālsummu apgabalā (D).
  6. Aprēķina integrālsummas robežu, kad maksimālais apgabala daļas (Di) diametrs di tiecas uz 0 (par daļas (Di) diametru sauc taisnes nogriezni, kas savieno divus vistālākos (Di) robežlīnijas punktus), tas ir aprēķina  

Ja šī robeža eksistē neatkarīgi no dalījuma veida daļās un no punktu izvēles katrā daļā, tad šo robežu sauc par funkcijas z = f(x, y) divkāršo integrāli apgabalā (D) un apzīmē ar simbolu  [2] vai  [3]

Tādējādi  [2]

Ja funkcija z = f(x, y) apgabalā (D) ir nepārtraukta vai gabaliem pārtraukta, tad šai funkcijai eksistē divkāršais integrālis.[2]

1. īpašība

labot šo sadaļu

Divkāršais integrālis no funkcijas summas (starpības) ir vienāds ar doto funkciju integrāļu summu (starpību):

 [3]

2. īpašība

labot šo sadaļu

Konstantu reizinātāju C var ņemt pirms integrāļa zīmes:

 [3]

3. īpašība — Aditivitātes īpašība

labot šo sadaļu

Ja apgabals (D) sadalīts vairākās daļās, tad integrē pa katru daļu atsevišķi un iegūtos rezultātus saskaita:

 [3]

4. īpašība

labot šo sadaļu

Ja apgabalā (D) funkcija saglabā zīmi    , tad divkāršajam integrālim ir tāda pati zīme:

   [3]

5. īpašība

labot šo sadaļu

Ja apgabalā (D) visiem (x, y) izpildās nevienādība  , tad arī divkāršajiem integrāļiem izpildās šāda nevienādība:

 [3]

6. īpašība — Divkāršā integrāļa novērtējums

labot šo sadaļu

Ja funkcijai z = f(x, y) slēgtā apgabalā (D) ir nepārtraukta un m ir funkcijas z = f(x, y) vismazākā vērtība, bet M ir funkcijas z = f(x, y) vislielākā vērtība apgabalā (D), tas ir,   , tad izpildās nevienādības:

 

kur S ir apgabala (D) laukums.[3]

7. īpašība — Vidējās vērtības teorēma

labot šo sadaļu

Ja funkcija z = f(x, y) slēgtā apgabalā (D) ir nepārtraukta, tad apgabalā (D) eksistē vismaz viens tāds punkts P, ka divkāršais integrālis pa apgabalu (D) ir vienāds ar zemintegrāļa funkcijas vērtību šajā punktā, reizinātu ar apgabala (D) laukumu S:

 

Funkcijas z = f(x, y) vērtību   sauc par funkcijas integrālo vidējo vērtību apgabalā (D).[3]

Aprēķināšana Dekarta koordinātās

labot šo sadaļu

Apgabalu (D) sauc par regulāru Oy ass virzienā, ja jebkura taisne, kas paralēla Oy asij, šī apgabala robežu krusto ne vairāk kā divos

punktos.

Apgabalu (D) sauc par regulāru Ox ass virzienā, ja jebkura taisne, kas paralēla Ox asij, šī apgabala robežu krusto ne vairāk kā divos punktos.[3]

Divkāršo integrāli Dekarta koordinātu sistēmā reducē uz atkārtotiem integrāļiem. Tos var pierakstīt divos veidos pēc tā, kādā virzienā apgabals (D) ir pareizs:

  (regulārs Oy ass virzienā)

un

  (regulārs Ox ass virzienā).[3]

Ārējās integrāļa robežas vienmēr ir konstantas.[3]

Ja apgabals nav pareizs ne Oy, ne Ox ass virzienā, tad apgabalu (D) sadala atsevišķā daļās, integrē pa katru daļu atsevišķi un iegūtos rezultātus saskaita.

Atkārtotos integrāļus aprēķina šādi:

  (iekšējo integrāli rēķina pēc y, bet mainīgo x uzskata par konstanti)

un 

(iekšējo integrāli rēķina pēc x, bet mainīgo y uzskata par konstanti).[3]

Jaunu mainīgo ieviešana

labot šo sadaļu

Divkāršā integrāļa aprēķināšanu var vienkāršot, ieviešot jaunus mainīgos (u, v) ar formulām:

 

Iegūst:

 

kur   ir Jakobi determinants jeb jakobiāns:

 [3]

Aprēķināšana polārajās koordinātās

labot šo sadaļu
 
Polārās un Dekarta koordinātas

Ja integrācijas apgabalu (D) ierobežo riņķa līnijas vai arī līniju vienādojumi un zemintegrāļa izteiksme satur kvadrātu summu  , aprēķinus var vienkāršot, pārejot uz polārajām koordinātām  , izmantojot formulas:

 

Jakobiānu aprēķina pēc formulas:

 [3]

Iegūst pārejas formulu no Dekarta uz polārajām koordinātām:

 

Ja plaknes apgabalu ierobežo stari   un līnijas  , iegūst:

 [3]

Plaknes figūras laukuma aprēķināšana

labot šo sadaļu

Ja zemintegrāļa funkcija  , tad divkāršais integrālis ir vienāds ar integrēšanas apgabala (D) laukumu Dekarta un polārajās koordinātās:

 [1][3]

Tilpuma aprēķināšana

labot šo sadaļu
 
Ķermeni ierobežo funkcijas  .

Ja ķermeni ierobežo funkcijas  grafiks, kur  , Oxy plakne un Oz asij paralēla cilindriska virsma, kas iet caur apgabala (D) robežlīniju. Šāda ķermeņa tilpums ir vienāds ar

 [1]

Ja ķermeni ierobežo Oz asij paralēla cilindriska virsma, kas iet caur apgabala (D) robežlīniju un divu funkciju   grafiki, turklāt  , tad ķermeņa tilpums ir

 [1]

Virsmas laukuma aprēķināšana

labot šo sadaļu

Ja dota virsma  , kur funkcija   ir nepārtraukta apgabalā (D) — virsmas   projekcija Oxy plaknē — un tai eksistē nepārtraukti parciālie atvasinājumi   un  . Šīs virsmas laukumu var aprēķināt ar formulu

 [1]

Nehomogēnas plakanas plāksnītes masas aprēķināšana

labot šo sadaļu

Ja nepārtraukta funkcija   ir nehomogēnas plakanas plāksnītes (D) virsmas blīvuma sadalījums, tad plāksnītes masa ir

 [1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Inta Volodko. Augstākā matemātika II. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. 123.—135. lpp. ISBN 978-9984-40649-7.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Kārlis Šteiners. Augstākā matemātika V. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. 7. lpp. ISBN 9984-17-930-3.
  3. 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 3,12 3,13 3,14 3,15 V. Barkāns. Vairākargumentu funkciju integrāļi. Rīga : Latvijas Jūras akadēmija, 2010. 5.—16. lpp.