Diskusija:Islāms

Lapa slēgta dēļ vandālisma

Laikam jau vārds „islāms” pats par sevi piesaista vandāļus. Tikai šodien nopirku Karenas Armstrongas „Islāms. Īsa vēsture”, kur uz vāka aizmugurē rakstīts: „Lai gan islāms ir viena no varenākajām pasaules reliģijām ar 1500 gadu vēsturi, tā reizē ir bijusi arī visvairāk pārprastā reliģija. Rietumu pasaule pēdējos gadsimtos pārcietusi domas revolūciju, bet aizdomas pret islāmu joprojām atbilst viduslaikiem.” --Juris Yunuş Tiltiņš 21:51, 18 aprīlī, 2007 (UTC)

Šitā lapa ir aizsargāta jau gandrīz pusgadu. Varbūt vandāļiem jau ir apnicis un varētu novākt aizsardzību? Ja nevienam nebūs iebildumu, kaut kad nākošnedēl noņemšu aizsardzību. -Yyy 18:14, 18 oktobrī, 2007 (UTC)

Visticamāk, var ņemt nost; vandāļiem tagad citas prioritātes :) --ScAvenger 18:18, 18 oktobrī, 2007 (UTC)

Es arī piekrītu, ka aizsardzību var ņemt nost. Gan jau administratori tiks galā ar tiem vandāļiem. --Juris Yunuş Tiltiņš 19:07, 18 oktobrī, 2007 (UTC)

Jautājums

Sveiks Juris Yunuş Tiltiņš. Varbūt es kļūdos, bet vai vārds "islams" neraksta ar īso a ? Ja kļūdos, jau iepriekš atvainojos! :) --Digital1 18:10, 5 aprīlī, 2008 (UTC)

To agrāk rakstīja ar īso, bet tagad raksta ar garo. Latv. val. vārdnīcā ir ar īso (1998), bet Svešvārdu vārdnīcā (2005) un citos mūsdienu izdevumos raksta ar garo.--Juris Y. T. 18:27, 5 aprīlī, 2008 (UTC)

Lielais burts

Esmu ievērojis, ka šur tur Vikipēdijā teikumā pa vidu "islāms" tiek rakstīts ar lielo burtu, tas ir, "Islāms". Manuprāt tomēr šī reliģija tāpat kā citas ir jāraksta ar mazo burtu, bet drošības pēc vēlējos tikai lieku reizi par to pārliecināties. Gaidu atbildi!--Treisijs 22:46, 9 janvārī, 2010 (UTC)

Hmm, es parasti par to samulstu, jo ņemot vērā, ka reliǧija ir unikāla varētu ar lielu, bet Reliǧiju enciklopēdijā ir ar mazu, starp citu interesanti, ka svētie raksti (piem. Korāns) ir ar lielu ~~Xil (saruna) 23:28, 9 janvārī, 2010 (UTC)

Manuprāt, reliģiju nosaukumi jāraksta ar mazo burtu, turpretī dažādi svētie raksti, kā kultūras vēsturē ļoti nozīmīgi teksti - ar lielo (sk. Pareizrakstības vārdnīcu). Starp citu, tai pašā vārdnīcā (Avots, 2007) islams ir ar īso a. --ScAvenger 07:47, 10 janvārī, 2010 (UTC)

Muslimu forums

http://forum.islammuslim.lv/viewtopic.php?id=994&p=2 —Šo komentāru pievienoja 88.245.164.236 (diskusija • devums).

Lūdzams ieskaties savā diskusijā ~~Xil (saruna) 11:33, 28 jūlijā, 2010 (UTC)

Piereģistrējos, uzrakstīju, cerams ka sapratīs kur ir problēma. --Krishjaanis 11:43, 28 jūlijā, 2010 (UTC)

"Kurš var būt vēl netaisnīgāks kā tas, kurš izdomā par Dievu melus, kad viņu sauc pie Islāma? Dievs neved netaisnīgus cilvēkus Taisnā ceļā. Viņi grib nodzēst Dieva gaismu ar savām mutēm, bet Dievs nosargās Savu Gaismu, pat ja noliedzējiem tas ir nīstami." Kurāns [61:7-8].

Nu ja cilvēki izvēlas nesaprast, tad mēs jau nu neko tur nevarēsim padarīt - žēl ka dažu lepnības (ietiepības?) dēļ paliks nesakārtots raksts. --Krishjaanis 11:54, 28 jūlijā, 2010 (UTC)

Ja tā vietā, lai konstruktīvi uzlabotu rakstu, tiek vienkārši citēts Korāns (jeb to arī tagad jāraksta savādāk?) - tad nu diemžēl nekā. Šeit emocijām un reliģiskiem aizspriedumiem nav vietas, šeit ir bezkaislīga enciklopēdija. --ScAvenger 12:06, 28 jūlijā, 2010 (UTC)

Nez vai esmu vienīgais, kam šķiet, ka ar jauno lietotāju Ahmedu (šķiet no Turcijas) varētu būt zināmas problēmas. --Gaujmalnieks 14:38, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Man personīgi lasot to muslimu forumu radās iespaids, ka mūsu draugs no Turcijas bija kāds cits un cilvēkiem nav līdz galam skaidrs koncepts kā darbojas Vikipēdija, bet lai jau nāk un dara, būs mazāk iemeslu sūdzēties, ka viss ir nepareizi. Vienīgais iestātīt viņiem, lai nelieto pašizdomāto termioloģiju šķiet būs grūti, rakstā jau atkal figurē (šoreiz nemuslimi) ~~Xil (saruna) 14:54, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Pagāniem traucēja paražas, ekonomiskā atkarība no Muhameda nosodītiem avotiem, nespēja atzīt, ka viņu tēvi un vectēvi ir dzīvojuši kļūdaini, - šādas un līdzīgas sentences rakstā ir papilnam. Un, šķiet, būs vēl vairāk. Kurš to visu kārtos? Vienīgais šajos (islāma) jautājumos kompetentais lietotājs bija nu pazudušais Juristiltiņš. --Gaujmalnieks 15:28, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Tas ka viņa genoma bija atskaņas no otomāņu imēprijas diženumu nepadara automātiski par islāma guru. Ci kvispār Latvijā ir cilvēku, kam ir kāds oficiāls papīrs islāma teoloģijā? Ahmeds arī ir tikai viens no daudziem - pēc manas saprašanas viņš ir čalis kas pieņemis islāmu un tagad apmeties Sudānā. Viss. --Krishjaanis 15:30, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Nu, šādu teikumu itkā nevajadzētu būt problēmām pārrakstīt neitrālāk, kad viņš būs beidzis un te pat īsti pretruna nesanāk, jo ja viņi pieņem islāmu viņiem tiešām varūt jāatzīst, ka iepriekšējā reliģija bija kļūdaina. Un kas attiecas uz turku fanu - ne jau viņš ir visu ar islāmu saistīto rakstu autors, viņš tiešām būtu kompetentāks neitralitātes nodrošināšanā ~~Xil (saruna) 16:11, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Tā kā bija nebija labi, bet vai tas kā būs nebūs vēl trakāk? Ja viņu forumā Islāma kritikas autori tiek dēvēti par islāma ienaidniekiem (trūka vēl aicinājuma rīkli pārgriezt, Inšallā!), nu piedodiet, manuprāt tas ir fanātisms. Labi, laiks radīs :) Guru nav nedz Tiltiņš nedz Ahmeds, tomēr monopols neir labi! Tā var Ahmeda garīgo skolotāju PRIVĀTO viedokli pasniegt kā islāmā vispārpieņemto un tas tā arī aizies, jo te neviens īsti nav tēmā --Gaujmalnieks 16:34, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Paskatīsim, kā Ahmeda viedoklis atšķaidīs Tilitiņa eseju par islāmu - jo vairāk garšvielu, jo garšīgāka zupa beigās sanāks, mums tik jāpieskata, lai nekas nepiedeg un nepāriet pāri katla malām. --Krishjaanis 18:15, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Tā nav viņa eseja, man šķiet biedris "lai tulkotu angļu valoda nav jāmāk" te vairāk ir pielicis rociņu ~~Xil (saruna) 18:32, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

19:05, 31 jūlijā, 2010 (UTC)Jānis Tiltiņš ir gaužām nekompetents Islāmā. Viņam senčos bija turki, tad nu aizbrauca uz turciju un kļuva par muslimu. Tajā nav nekādas problēmas, problēma ir tajā, ka nemācījās Islāmu. Cik reizes viņš tika aicināts pie muslimiem uz masdžidu, - viņam tāpat ir labi.Ahmeds

19:05, 31 jūlijā, 2010 (UTC)Pagāniem traucēja paražas, ekonomiskā atkarība no Muhameda nosodītiem avotiem, nespēja atzīt, ka viņu tēvi un vectēvi ir dzīvojuši kļūdaini, - šādas un līdzīgas sentences rakstā ir papilnam. - Kā tu zini, ka es uzrakstīju muļķības? Atsauces salasīt paies laiks. Tas, kā tie pagāni jutās un kāpēc viņi nepieņēma, to vēlāk viņi paši izskāstīja, jo gandrīz visi vēlāk pieņēma Islāmu. Muhameda mīļotais tēvocis Abū Tālibs uz nāvesgultas gribēja pieņemt Islāmu, bet pagāni sāka viņu kaunināt - padomā, ko tauta teiks: "Visu dzīvi nodzīvoji šādi, mūsu tēvi un vectēvi arī, un tagad tu vēlies atzīt, ka viņi bija muļķi un būs ellē?" Un Abū Tālibs nespēja pārkāpt un atzīt, ka viņa tēvs, vectēvs un pārējie, ar kuriem arābi nacionālismā tik ļoti lepojās, bija kļūdā.Ahmeds

19:05, 31 jūlijā, 2010 (UTC)~Nu tādi gudrinieki no augšas skatās. Līdz šim jums tur pilnīgākais sviests sarakstīts, nekas par Islāma būtību pat nebija pateikts. Tas, vai mans teksts ir kompetents, paprasiet muslimiem. Un ne jau Jānim Tiltiņam. Jūs spriežat par to, par ko nezināt. Un starp citu, aši rādiet LU SZF Bibliotēkas zinību maģistra grādu!Ahmeds

Jūs spriežat par to, par ko nezināt. — jūtu, ka mums te vēl kāds mormoņu gadījums būs :) --Zemgalietis 19:08, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Žēl, tanī forumā lasot likās ka ir saprotošāki cilvēki, bet rakstīšanai deleģēja tādu, kas laikam vienkārši laidīs visu gar ausi. Un anyway šī raksta autors nav Lietotājs:Juristiltins, kurš te ir veicis pāris nelielus labojumus ~~Xil (saruna) 20:03, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Par kilobaitiem un izmēru var īpaši neiespringt --Krishjaanis 20:12, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Bet tai pašā laikā nevajag arī taisīt nez ik garus palagus, un runājot par palagu tēmu - neāktu par sliktu šur tur ielikt pāris vikisaites ~~Xil (saruna) 20:27, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Forums

Izdzēsu Lietotāja Ahmeds apcerējumus. Šeit mums nekas nav jāskaidro. Izmaiņas jāveic rakstā un jāpievieno atsauces. Citāti no Korāna neder, jo tā nav atsauce, bet interpretācija. Vikipēdijā netiek pieļauti pētījumi un savu (vai svešu) atklāsmju publicēšana. Katrai uzrakstītajai frāzei ir jābūt pamatotai ar iepriekš pietiekami autoritatīvā avotā publicētu informāciju. Mūs (pārējos vikipēdijas lietotājus) ne par ko nav jāpārliecina vai jātaisnojas par veiktajiem labojumiem. Tev ir jāpārliecina raksta lasītājs - viņš gribēs pārliecinātie atsaucē, ka sniegtā informācija ir pareiza un neitrāla. --Kikos 20:15, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

E? Es paskaidroju, kāpēc izdzēsu raksta vairākus fragmentus. Kāpēc tie ir neiederīgi un kļūdaini, vispārzināmu (es tā domāju) faktu un izteiksmes dēļ. Un vienkārši izdzēsi?

Un pie reizes teoloģijas doktors ar apgalvojumu: Citāti no Korāna neder, jo tā nav atsauce, bet interpretācija.???--Ahmeds 20:31, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Patiesi! Kāpēc dzēšam diskusiju? :D --Gaujmalnieks 20:35, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Patiesībā nav arī slikta pieeja dzīvei paskaidrot kapēc, vienīgais tas par garu sanāca. 1. Tas, ka valsti vadīja garīdzniki ir (visai primitīvs) paskaidrojums vārda teokrātija nozīmei, tas, ka Islamā nav garīdznieku nenozīmē, ka musulmaņu valstis nekādi nevar būt teokrātiskas. Pamatojums, ka tas ir Rietumu koncepts ir dīvains - tas drošvien ir arī mūsdienu koncepts vai tāpēc to nevar attiecināt uz vēsturiskām valstīm ? 2. Par Islāma ietekmi Eiropas vēsturē gan būtu jāraksta kādam vēsturniekam - man šķiet šeit tiek pārāk pieklusināta iespējamā Kalifāta ietekme. Par citātiem no Korāna nudien nezinu - citās Vikipēdijās tie tiek lietoti, viena lieta ir interpretēt, ka teikts X tātad Y, otra lieta, ja tā ir atsauce tekstam, kur ir teikts Saskaņā ar Korānu ir X un pielikt atsauci uz Korānu, kur teikts X ~~Xil (saruna) 20:54, 31 jūlijā, 2010 (UTC)

Ahmeda piezīmes par Islāma raksta uzlabošanu

Nokopēts no tā ko izņēma Kikos, nebija jau ar nemaz ar tik traki - kam interesē, var studēt pēc sirds patikas. --Krishjaanis 08:12, 3 augustā, 2010 (UTC)

Ahmeda piezīmes par labojumiem

Varētu likties, ka plašas cilvēku masas pārņēmusī islāma mācība varētu būt avots nopietniem draudiem pastāvošai valsts iekārtai, jo jaunā reliģija, līdzīgi kā citas reliģijas, sludināja vienlīdzību visplašākajā šī vārda izpratnē. Patiesībā viss izrādījās tieši otrādi. Islāms palīdzēja ne tikai stiprināt valsts pārvaldi, bet sāka kalpot par spēcīgu stimulu citu valstu iekarošanai un pakļaušanai. Šajā ziņā islāms daudz neatšķīrās no kristietības. Vajadzēja tikai atrast pareizo reliģijas izmantošanas formu sabiedrības organizācijā. Šādas formas vēsturisks pielietojums islāma gadījumā atrodams kalifāta veidolā. Arābijas pussalas arābiem (izņemot Jemenu), tajā laikā nemaz nebija valsts. Valdīja ar tā saukto cilšu demokrātiju, vietējā elite noteica kārtību. "Valsts" visbiežāk aprobežojās ar oāzes tuvākajām robežām. Teikumi ir nejēdzīgi. Arābiem nevajadzēja arī mācīt karot, tā viņiem bija viena no mīļākajām nodarbēm. Vēl Muhameda laikā musulmaņu valsts izveidojās par teokrātiju, t.i. garīdzniecības pārvaldītu valsti, kur garīdzniecība savā rīcībā vadījās pēc Muhameda radītā Šariata – islāma likumu krājuma postulātiem. Tādēļ svarīgākie islāma ticējumi, rituāli, kā arī institūcijas attiecināmi uz Muhameda laikmetu. Parasti šie ticējumi tiek interpretēti kā dievišķā atklāsme Muhamedam (līdzīgi kā Mozum jūdaismā) Islāmā nemaz nav garīdzniecības un garīdznieku kārtas. Izņemot šiītismā. Teokrātija? Tas ir rietumu koncepts, svešs Islāmam. Pēc Muhameda nāves nākamie islāma valsts valdnieki sāka saukt sevi par kalifiem – Dieva sūtņiem zemes virsū. Kalifi valdīja gan kā garīgi, gan laicīgi valdnieki. Pirmo šādu kalifātu laikā tika noformulēti arī galvenie islāma valsts pārvaldes pamatprincipi. Pirmkārt, par kalifu varēja kļūt tikai arābs, Muhameda cilts pēctecis. Otrkārt, viņu bija jāievēl īpašai musulmaņu vecāko padomei. Treškārt, kalifa galvenais uzdevums bija islāma ticības izplatīšana pasaulē jebkuriem līdzekļiem, ieskaitot karadarbību pret „neticīgajiem”. Kalifi nav "Dieva sūtņi zemes virsū". Tas jau vairāk atbilstu praviešiem vai eņģeļiem. Kalifs (khalīfa) ir dažādu nozīmju vārds. Vienā no nozīmēm tas nozīmē "Dieva vietnieks uz zemes". Tas ir - Dzīvo Dieva radībā (tātad Dieva īpašumā) atbilstoši Dieva (Īpašnieka) noteikumiem. Atbilstoši Islāmam, Dievs ir nolicis cilvēku uz zemes būt par "khalīfa". Es nezinu, vai kalifus sauca šādi tāpēc, ka viņi ir Dieva vietnieki uz zemes un viņu pārvaldītajā valstī likumi ir atbilstoši Dieva noteiktajiem, vai arī tāpēc, ka viņi ir pravieša un viņa darba vietnieki. Laikam jau pirmais, bet nezinu. Par īstiem kalifiem tiek atzīti pirmie četri. Pārējie lielākoties bija tikai nosaukuma īpašnieki. Tas, vai par kalifu var kļūt tikai arābs, - tas nav tik vienkārši. Ir informācija, ka jā, jābūt no arābiem, no kureišu cilts, ja tiek izvēlēts. Ja dažādu apstākļu dēļ nearābs nonāk pie varas un kļūst par kalifu, tad viņš ir likumīgs. Starp citu, par arābu sevi var uzskatīt jebkurš, kurš zina arābu valodu, ja to vēlas. Pārējie divi teikumi ir "rabiš". Ja pirmie divi kalifāta pamatprincipi vēsturē tika daudzkārt pārkāpti, tad trešais – islāma izplatība, ja nepieciešams, pat ar uguni un zobenu (džihāds) – zināmā arābu pasaules daļā palicis nemainīgs līdz pat mūsdienām. Šis islāma pamatprincips izskaidro arī daudzus mūsdienu notikumus pasaulē, tai skaitā arī tādus kā terorisms. Rabiš. Un jūs tādu sviestu turējāt, bet par manu tekstu smīkņājat??? Vairums musulmaņu ir sunnītisma sekotāja. Tikai neliela daļa no musulmaņiem ir šiīti. Šiītisma sākums tiek saistīts ar Muhameda znota Ali Abu Taliba nāvi. Nepareizi, īsu uzmetumu šiītu rašanās iemesliem es uzrakstīju rakstā. Lielākā atšķirība starp sunnītismu un šiītismu ir tā, ka sunnīti līderus (kalifus) izvēlējās no tiem gudrākajiem, dievbijīgākajiem un drosmīgākajiem musulmaņu kopienas pārstāvjiem, savukārt, šiīti reliģiskos līderus izvēlējās no Ali Abu Taliba sekotāju vidus, kurus dēvēja par imamiem. Pilnīgs sviests, un pat smieklīgs sviests! Šiīti uzskata, ka valniekiem pēc Muhameda jābūt znotam Alī, tad bija jābūt Muhameda mazdēlam Hasanam, tad mazdēlam Huseinam, un tad iet virkne Huseina pēcteču. Atkarībā kura šiītu sekta, viņi sāk dalīties domās vēlākos pēctečos. Piemēram ismailīti atdalījās no tiem, kuri mūsdienās tiek dēvēti par divpadsmitniekiem, jo uzskatīja, ka citam dēlam ir jābūt "Imāmam" (šiītu koncepta nozīmē). Izplatītākajam šiītu variantam - divpadsmitniekiem (Irāna un Irāka) ir 12 Imāmu saraksts. Pēdējais bija vēl zēns, kuru acīmredzot valdnieks nogalināja un kaut kur slepus apraka, bet šiīti izdomāja, ka viņš miris, bet gan aizgājis un kļuvis par "Slēpto Imāmu" (Mahdi), kurš atgriezīsies, lai (atbilstoši dažu domām) kopā ar šiītiem izkautu sunnītus. Teksts ir rabiš. Bez sunnītiem un šiītiem pietiekoši izplatīti ir arī sufisma sekotāji. Tas ir trešais lielākais islāma virziens. Šam nav lielas problēmas, bet es uzrakstīju plašāk. Islāma nostiprināšanās arābu tautu vidū Sākotnējā arābu impērijas galvaspilsēta Damaska, bet vēlāk Bagdāde, vairāku gadsimtu garumā kļuva par Vidusjūras reģiona, patiesībā visas tā laika Pasaules saimniecisko un kultūras centru. Arī kā reliģija islāms sāka strauji izplatīties arābu tautu vidū. Tā islāma ticība, līdzīgi kā kristietība, bija faktors, kas veicināja dažādu arābu tautu konsolidāciju un arābu pasaules robežu paplašināšanos. Tomēr islāms nebūt nebija tikai militāra ekspansija un iekarojumi. Sabiedrībā, kur bija izplatījies islāms, cienīja kultūru, tur uzplauka zinātne un filozofija, attīstījās literatūra. Pārspīlējumi par Bagdādi, nesaprotami kā jāsaprot par Islāma izplatību arābu tautu vidū. Kritiska nozīme Eiropas vēsturiskajā attīstībā bija tam, kam piederēja Jeruzaleme. Šī pilsēta bija (un ir arī mūsdienās) svēta visām trim lielākajām monoteistiskajām reliģijām – kristietībai, jūdaismam un islāmam. Bet pēc tam, kad Romas impērijas laikā ebreji tika izdzīti no Jeruzalemes, tā pilnībā nonāca kristiešu rokās. Taču 638. gadā Svēto pilsētu ieņēma arābu karaspēks un tā nonāca nedalītā islāma ietekmes sfērā. Līdz ar to kristiešu svētceļniekiem tā kļuva praktiski nepieejama un arvien biežāk tie par savu ceļojumu galamērķi sāka izvēlēties Romu. Tas nozīmēja arī kristietības centra atvirzīšanos tālu rietumu virzienā. Muļķības, ka Jeruzāleme nebija pieejama. Svētceļinieki uz to devās vienmēr, īss pārtraukums bija nekārtībās ar Seldžukiem. Roma kļuva nozīmīga tikai politisku iemeslu dēļ. Islāma ekspansija Islāma kalifātam izdevās arī izveidot spēcīgu, saliedētu arābu armiju. Izmantojot savu militāro spēku kalifāts arābi sākotnēji pakļāva Persiju, bet pēc tam pakāpeniski arī Bizantijas impēriju, it visur ieviešot islāma ticību. Islāms turpināja izplatīties arī tālāk. Tā, ap 650. gadu arābi jau bija iekarojuši Ēģipti, Sīriju, Irāku un Persijas rietumu daļu. Umajādu dinastijas valdīšanas laikā arābi pakļāva milzīgas teritorijas no Spānijas līdz pat Afganistānai. Pireneju pussalā musulmaņu karapulki, šķērsojot Gibraltāra šaurumu, iebruka 711. gadā, bet jau nākamajā gadā to armijas šķērsoja Pirenejus un negaidīti iebruka franku karaļvalstī. Franku valsts nonāca nāves briesmu priekšā. Frankiem bija nepieciešami vairāki gadu desmiti, lai sīvās cīņās atspiestu musulmaņu karapulkus atpakaļ aiz Pireneju kalnu grēdas. Šo islāma iekarojumu rezultātā plašā lokā ap Vidusjūru izveidojās virkne samērā patstāvīgu islāma valstu Spānijā, Marokā, Ēģiptē, Tunisijā, Persijā. Nedaudz vēlāk pēc Pireneju pussalas iekarošanas islāma ietekmes sfērā nonāca arī Eiropas dienvidaustrumu reģioni – Balkāni un Melnās jūras piekrastes teritorijas. Viduslaiku poēma un tamlīdzīgs rabiš. "sīvās cīņās atspiestu musulmaņu karapulkus atpakaļ" dažu tūkstošu ekspedīcija (ja pareizi atceros 7 000) izlēma pablandīties un pataustīt Franku valsts piekrasti. Pablandījās, šur tur pasiroja, šur tur pārmocījušies dabūja pa degunu, šur tur nācās iet atpakaļ, jo aizmugurē bija sacelšanās. Sviests. Islāma vēsturiskā nozīme Eiropas kontekstā Pusmēness jeb hilals ir pazīstams islāma simbols. Tomēr tas ir tikai dažus gadsimtus atpakaļ ieviesies, jo ir Otomāņu impērijas un nevis islāma simbols. Islāmam nav simbola. Musulmaņu plašajiem iekarojumiem bija liela nozīmē arī citā Eiropas attīstības aspektā. Eiropa ilgstoši izrādījās atgriezta no sakariem ar citiem pasaules reģioniem un tur dzīvojošo tautām, to kultūras sasniegumiem. Atgriezti no kā? No tiem pašiem arābiem un berberiem, kuri kļuva muslimi? Arī Bizantijai nācās izcīnīt arvien asiņainākus karus pret agresīvo kalifātu un tā nespēja sniegt novājinātajai Rietumeiropai būtisku palīdzību. Kādu vēl palīdzību? Un kāda vēl "rietumeiropa"? Un kāpēc lai Bizantijai uztrauktu "palīdzība" tiem, kas siro tās teritorijas itālijā? Eiropas ekonomika Grieķijas un Romas impērijas laikos pamatā balstījās uz Vidusjūras tirdzniecības ceļiem un piekrastes pilsētu saimniecisko rosību. Kopš Vidusjūrā sāka saimniekot arābi, Eiropa bija zaudējusi šo svarīgo ekonomiskās attīstības faktoru. Arī vikingu iedibinātie tirdzniecības ceļi ne tuvu nespēja kompensēt Vidusjūras tirdzniecības tīkla un ar to saistītās saimnieciskās sistēmas zaudēšanu. Šajā situācijā Eiropas tautu izdzīvošana sākotnēji bija iespējama tikai veidojot nelielus, autonomus politekonomiskos veidojumus – feodus, tādējādi veicinot vecā kontinenta virzību pa feodālisma sliedēm. Vidusskolas sacerējums. Tomēr tālākā islāma ekspansija arvien vairāk spieda sadrumstaloto Eiropu domāt par vienotību. Tādēļ islāms pamatoti būtu uzskatāms par vienu no būtiskākajiem Eiropas, kā politekonomiskas un kultūrvēsturiskas identitātes ārējiem veidošanās faktoriem. Rabiš. Tātas eiropas tajā laikā pat nebija, un arābi un islāmticīgie bija ļoti tālu no "eiropas" aktualitātēm. Tikai spānija un dienviditālija bija saskarsmes punkti. Kopsavilkums: Wikipēdija sāka ziņot, ka lapas kb sāk būt lieli, tāpēc vajadzēja īsināt rakstu un tematus "Musulmaņu vēsture", "Kristietības un islāma pasaules mijiedarbība" utt, īsināt. Lai gan englisha Islāma raksts ir daudz garāks... Vajag man vēl salikt atsauces. Un ielikt dažus īsus teikumus par to, kas ir šariāts vēl šo to.

Islama interpretācijas

Islamā (tāpat kā jūdaismā un kristietībā) ir milzums strāvojumu, līdz ar to šo rakstu jāveido, tikai īsi aprakstot islama kopējās vadlīnijas un pamatpostulātus. Tb "kas tas ir", nevis "kāpēc" un "kā". Attiecīgi, nevar pieļaut, ka katrs jaunpievērstais, kurš palasījis pāris brošūriņas no kāda novirziena rakstiem, tagad nu nāks un uztieps savu izpratni (pie tam visnotaļ apšaubu mūsu vietējo ahmedu kompetenci šajā jautājumā - viņi varbūt ir ticīgi ļaudis, taču no teoloģijas nekā nejēdz un ne Korānu, ne sunnas nav lasījuši). Atsevišķu islama virzienu teoloģijai jāvelta atsevišķus rakstus (jo, piemēram, islama izpratne vahabismā, sūfismā, sunnismā un šiīsmā u.c. ir... khmm... mazliet atšķirīga). Citātus no Korāna, protams, var izmantot ilustratīvos nolūkos, taču jāatceras vienu no islama teoloģijas pamataksiomām: Korāns kā Dieva vārds ir tikai arābiski, bet jebkurš tulkojums ir tikai un vienīgi interpretācija, kuras tuvums oriģinālam atkarīgs no tulka kompetences, taču nekad neatbildīs oriģinālam (šī iemesla dēļ katram musulmanim lūgšanas jāskaita arābiski un vēlams arī mācēt arābu valodu vismaz sarunvalodas līmenī). Par to ietekmi uz Eiropu - nevajadzētu jaukt reliģijas teoloģijas ietekmi un civilizācijas ietekmi, jo tas nav gluži viens un tas pats, t.i. ja kompasu eiropieši pārņēmuši no arābiem, tad ar islamu kā reliģiju tam visai maz sakara. Islama teoloģija nav mana stiprā puse - orientējos tikai minimumā, - taču vēstures sadaļa patiesi tāds vidusskolēna esejas līmeņa savārstījums - te nu lietotājam Ahmedam taisnība. --anonīms 08:19, 3 augustā, 2010 (UTC)

Linki un atsauces

Šķiet 48. un 49. atsauces links pazudis un šis tas novecojis un bez atsaucēm. Pamazām šeit padarbošos. --IndulisMX (diskusija) 2016. gada 26. aprīlis, plkst. 16.03 (EEST)

@IndulisMX: Lūgums nenodarboties ar sava veida vandalismu un "pazudušās" saites nedzēst (un atlikt atpakaļ izdzēsto), bet atzīmēt ar {{dead link}}. --FRK (diskusija) 2016. gada 10. maijs, plkst. 22.28 (EEST)

Labotas ārējās saites (2018. gada jūlijs)

Es esmu izlabojis 9 ārējās saites Islāms lapā. Lūdzu pārbaudīt manu labojumu. Ja rodas jautājumi vai arī nepieciešams, lai bots ignorē saites vai šo lapu, lūdzu apmeklē šo lapu. Veicu šādus labojumus:

• http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_uzskati/Ticiba_Dievam_monoteisma/Tauhid_kategorijas.htm pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20101021052147/http://islammuslim.lv/Islams/Ticibas_uzskati/Ticiba_Dievam_monoteisma/Tauhid_kategorijas.htm
• http://www.islammuslim.lv/Islams/Praviesi_un_vinu_piemers/Muhammada_biografija/Praviesa_muhammada_dzive_isuma.htm pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20101021062450/http://islammuslim.lv/Islams/Praviesi_un_vinu_piemers/Muhammada_biografija/Praviesa_muhammada_dzive_isuma.htm
• http://comp.uark.edu/~muslim/publications/Ar-Raheeq%20Al-Makhtum.pdf pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20070205094211/http://comp.uark.edu/~muslim/publications/Ar-Raheeq%20Al-Makhtum.pdf
• http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_praktizesana/Sahada/La_ilaha_ill_allah.htm pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20101126040130/http://islammuslim.lv/Islams/Ticibas_praktizesana/Sahada/La_ilaha_ill_allah.htm
• http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_praktizesana/Hadzs/Hadza_nozimigums.htm pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20101021034046/http://islammuslim.lv/Islams/Ticibas_praktizesana/Hadzs/Hadza_nozimigums.htm
• http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_uzskati/Ticiba_tiesas_dienai/Dzive_pec_naves.htm pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20101021020427/http://islammuslim.lv/Islams/Ticibas_uzskati/Ticiba_tiesas_dienai/Dzive_pec_naves.htm
• http://comp.uark.edu/~muslim/publications/Ar-Raheeq%20Al-Makhtum.pdf pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20070205094211/http://comp.uark.edu/~muslim/publications/Ar-Raheeq%20Al-Makhtum.pdf
• http://www.islammuslim.lv/Islams/Praviesi_un_vinu_piemers/Muhammada_biografija/Praviesa_muhammada_dzive_isuma.htm pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20101021062450/http://islammuslim.lv/Islams/Praviesi_un_vinu_piemers/Muhammada_biografija/Praviesa_muhammada_dzive_isuma.htm
• http://pewforum.org/newassets/images/reports/Muslimpopulation/Muslimpopulation.pdf pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20091010050756/http://pewforum.org/newassets/images/reports/Muslimpopulation/Muslimpopulation.pdf
• http://en.islamtoday.net/ pievienota {{dead link}} veidne

—InternetArchiveBot (Ziņot par kļūdu) 2018. gada 15. jūlijs, plkst. 03.35 (EEST)