Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste

Darbs uz kuģa ietver tā komandas izpildītās darbības kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai. Apmācība darbam uz kuģa notiek jūrniecības mācību iestādēs. Darbs uz kuģa ir saistīts ar dažādu operāciju procedūru ievērošanu, kā arī virsnieku un ierindnieku specifisko pienākumu pildīšanu. Šo procedūru un pienākumu pildīšana, kopā ar regulāri izpildāmām darbībām un tehniskiem procesiem, veido kopējo kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo struktūru un tās funkcijas.

Uz kuģa regulāri veicamās darbības

Pastāv vairākas regulāri veicamas darbības, kuras ir kopīgas uz visu tipu kuģiem.

Navigācija

Vienas dienas darbs navigācijā

Vienas dienas darbs navigācijā ir minimālais uzdevumu kopums, kurš nodrošina piesardzīgu navigāciju. Uzdevumu kopums var būt atšķirīgs uz militārajiem un civilajiem kuģiem, pie tam tas var atšķirties arī no kuģa uz kuģi, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ietver sekojošus uzdevumus:

1. vest nepārtrauktu grafisko lagrēķinu;
2. veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus rīta krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus);
3. veikt rīta Saules novērojumu. Tas var tikt veikts, kad Saule ir uz pirmā vertikāla vai tuvu tam, lai aprēķinātu ģeogrāfisko garumu, vai arī jebkurā laikā pozīciju līnijas iegūšanai;
4. noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
5. veikt laika un noietā starpgājiena aprēķinu no rīta Saules novērojuma līdz pusdienas laikam. Notiek arī joslas laika aprēķināšana vidējās Saules kulminācijas momentam, Saules deklinācijas un laika vienādojuma atrašana, lai sagatavotos Saules augstuma mērījumiem uz novērotāja meridiāna vai tā tuvumā;
6. veikt pusdienas Saules meridionālā augstuma, vai augstumu sērijas pirms un pēc novērotāja meridiāna, mērīšanu, lai aprēķinātu ģeogrāfisko platumu. Tiek iegūta kuģa atrašanās vieta izmantojot no rīta atrasto Saules pozīciju līniju un starpgājienu vai arī krustojoties aprēķinātajam ģeogrāfiskajam platumam un Venēras pozīciju līnijai;
7. pusdienas laikā aprēķināt kuģa diennaktī noieto distanci, diennakts laikā darbojošās straumes virzienu un ātrumu;
8. iegūt vismaz vienu pēcpusdienas Saules pozīciju līniju gadījumā, ja zvaigznes krēslas laikā nebūs saskatāmas;
9. noteikt kompasa kopizlabojumu peilējot Sauli;
10. veikt divu vai vairāku zvaigžņu novērojumus vakara krēslā kuģa atrašanās vietas noteikšanai (piesardzīgi būtu veikt sešu zvaigžņu novērojumus).

Kuģa navigācija parasti notiek no tiltiņa. Tomēr tā var notikt arī no blakus izvietotām telpām, kur pieejams karšu galds un rokasgrāmatas.

Pārgājiena plānošana

Slikta pārgājiena plānošana vai arī novirze no plāna var novest pie uzsēšanās uz sēkļa, kuģa bojājumiem un kravas zuduma

Par pārgājiena jeb reisa plānošanu sauc pilnīga kuģa reisa apraksta izstrādi no tā sākuma līdz beigām. Plānā tiek iekļauta doka vai piestātnes pamešana, reisa pārgājiena daļa, tuvošanās galamērķim un pietauvošanās. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kuģa kapteinis ir juridiski atbildīgs par pārgājiena plānošanu, tomēr uz lielākiem kuģiem šo uzdevumu parasti deleģē kuģa stūrmanim.

Pētījumi rāda, ka cilvēciskās kļūdas ir vainojamas vairāk nekā 80 procentos navigācijas negadījumu un daudzos gadījumos cilvēkam, kurš pieļāva kļūdu, bija piekļuve informācijai, kura varēja novērst negadījumu. Praksē reisa plānošana ir attīstījusies no līniju vilkšanas ar zīmuli uz jūras kartēm līdz riska vadības procesam.

Pārgājiena plānošana sastāv no četriem posmiem - novērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības - kuri sīkāk aprakstīti Starptautiskās Jūras organizācijas (International Maritime Organization, IMO) rezolūcijā A.893(21) "Pamatnostādnes par reisu plānošanu", un šīs pamatnostādnes tiek iekļautas IMO 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (The International Convention for the Safety of Life at Sea, SOLAS), līgumslēdzēju valstu iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, ASV Federālo normatīvo aktu kodeksa (Code of Federal Regulations) 33. nodaļā), kā arī lielā skaitā nozares grāmatu un publikāciju.

Novērtēšanas posmā notiek ar sagaidāmo reisu saistītas informācijas ievākšana, kā arī risku noteikšana un reisa galveno iezīmju novērtēšana. Šis posms iekļauj nepieciešamā navigācijas tipa, piemēram, ledus navigācijas, reģiona, kuram cauri kuģim būs jāiet, un maršruta hidrogrāfiskās informācijas izvērtēšanu. Nākamajā posmā tiek izstrādāts rakstveida plāns. Trešais posms ir pabeigtā reisa plāna izpilde ņemot vērā īpašus apstākļus, kādi varētu rasties, piemēram, izmaiņas laikapstākļos, un kādi varētu radīt nepieciešamību plānu pārskatīt vai mainīt. Pārgājiena plānošanas beidzamais posms sastāv no kuģa kustības attiecībā pret plānu uzraudzības, kā arī atbildes uz novirzēm no tā vai arī uz iepriekš neparedzamiem apstākļiem.

Integrētā tiltiņa sistēmas

Integrētā tiltiņa sistēma uz piekrastes kuģa (Offshore vessel, OSV)

Nākotnes navigācijas sistēmu plānojuma vadlīnijas nosaka elektroniskā integrētā tiltiņa koncepts. Integrētās sistēmas saņem datus no dažādiem kuģa sensoriem, elektroniskā veidā uzrāda kuģa atrašanās vietas datus un nodrošina kontroles signālus, kādi nepieciešami, lai turētu kuģi iepriekš iestatītā kursā. Kuģa vadītājs kļūst par sistēmas menedžeri, kurš izvēlas sistēmas iestatījumus, interpretē izejas datus un uzrauga kuģa atbildi dotajiem kontroles signāliem.

Atsevišķu komandas locekļu pienākumi un pakāpes

Kapteinis

Kapteinis ir augstākais, atbildīgais virsnieks uz kuģa, kurš darbojas kuģa īpašnieka interesēs. Nepastāv vienprātība vai kapteinis ir daļa no klāja komandas vai tomēr nē, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša kapteiņa viedokļa. Ja uz kuģa ir trešais kapteiņa palīgs, kapteinim nav jāpilda sardzes stūrmaņa pienākumi.

Kapteinis ir atbildīgs par sevis komandētā kuģa ikdienas lietām. Viņa atbildība ir raudzīties, lai visas komandas izpildītu savus pienākumus atbilstoši prasībām. Šī iemesla dēļ dažādu komandu vadītāji ir tieši pakļauti kapteinim. Kapteinis pārstāv kuģa īpašnieku un dažreiz angļu valodā viņu sauc par "saimnieku" (master) nevis kapteini (captain). Oficiāli kapteinis netiek uzskatīts par komandas locekli, kas šķietami atrisina augstāk minēto neskaidrību par to vai kapteinis pieder pie klāja komandas vai nē.

Klāja komanda

Klāja virsnieki

Klāja virsnieki ir sertificēti jūrnieki, kuri ir atbildīgi par kuģa navigāciju un tā drošu pārgājienu.

Vecākais kapteiņa palīgs

Tirdzniecības kuģu vecākā kapteiņa palīga uzplecis (līdzīgs Nāciju Sadraudzības valstu jūras kara flotes komandkapteinim)

Vecākais kapteiņa palīgs ir tirdzniecības kuģa klāja komandas vadītājs un otrais vecākais virsnieks pēc kuģa kapteiņa. Viņš pamatā ir atbildīgs par kuģa kravas operācijām, tā noturību un klāja komandas uzraudzību. Tāpat kapteiņa palīgs ir atbildīgs par kuģa drošību un aizsardzību, kā arī tā komandas labklājību. Parasti vecākais kapteiņa palīgs pilda navigācijas sardzes pienākumus no pulksten četriem līdz astoņiem kā sardzes stūrmanis (officer-in-charge of the navigational watch, OICNW) un kā tāds ir tiltiņa komandas vadītājs. Dažu kuģu komandās ir papildus trešie kapteiņa palīgi, kas ļauj vecākajam kapteiņa palīgam nepildīt navigācijas sardzes pienākumus, bet tā vietā vairāk koncentrēties uz kravas un klāja operācijām. Viņa papildus pienākumi iekļauj kuģa korpusa, kravas ierīču, dzīvojamo telpu, kā arī glābšanas un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi. Tāpat vecākais kapteiņa palīgs apmāca komandu un praktikantus dažādos ar drošību, ugunsdzēsību, meklēšanu un glābšanu, kā arī citām ārkārtas situācijām saistītos jautājumos. Kapteiņa prombūtnes vai rīcībnespējas laikā, kapteiņa vecākais palīgs uzņemas kuģa komandēšanu.

Otrais kapteiņa palīgs

Otrais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW) un kā tāds vada tiltiņa komandu, kā arī kuģa navigāciju kopumā. Viņš ir trešais pieredzējušākais klāja komandas virsnieks aiz kapteiņa un vecākā kapteiņa palīga. Otrais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par navigāciju, kas iekļauj karšu un publikāciju korektūru, lai tās vienmēr būtu aktuālas, pārgājienu plānu sagatavošanu un citu ar kuģa navigāciju saistītu jautājumu risināšanu. Citi pienākumi var iekļaut tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu.

Trešais kapteiņa palīgs

Trešais kapteiņa palīgs ir kvalificēts sardzes stūrmanis (OICNW), jaunāks par otro kapteiņa palīgu. Navigācijas sardzes laikā trešais kapteiņa palīgs vada tiltiņa komandu, manevrē kuģi, kā arī tur to drošībā un uz plānotās kuģa ceļa līnijas. Trešais kapteiņa palīgs ir atbildīgs par drošību, kas iekļauj piederumu skapju, glābšanas laivu un visa uz kuģa esošā aprīkojuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs un darba kārtībā. Citi pienākumi iekļauj tauvošanās vadību kuģa priekšgalā vai aizmugurē, kravas vinču vadību, noenkurošanās operāciju vadību, kā arī komandas locekļu apmācību un instruktāžu. Viņš vai viņa parasti ir arī avārijas vai mācību trauksmju vienību vadībā.

Klāja praktikants

Klāja praktikants, stūrmaņa māceklis vai klāja kadets ir praktikants, kuram jāapgūst kuģa klāja virsnieka pamata pienākumi. Pēc pietiekoši ilgas jūras prakses un eksāmeniem, klāja praktikanti iegūst sardzes stūrmaņa (OICNW) kompetences sertifikātu.

Klāja ierindnieki

Ja virsnieki var tikt apmācīti gan kursos, gan jūrniecības mācību iestādēs, tad ierindniekus apmāca tikai kursos. Viņi palīdz visos pārējos darbos, kādus var nākties veikt reisa laikā. Šie darbi iekļauj, piemēram, tauvošanos, kuģa un tā tilpņu tīrīšanu, kā arī pārrautu pietauvošanās galu un virvju labošanu. Šādi darbi ir fiziski smagi un tos jāveic neatkarīgi no laikapstākļiem.

Bocmanis

Bocmanis ir klāja komandas augstākās pakāpes ierindnieks. Parasti bocmanis pilda vecākā kapteiņa palīga dotos uzdevumus, kā arī vada kvalificēto sardzes matrožu un sardzes matrožu darbu. Visbiežāk bocmanis nepilda navigācijas sardzes pienākumus.

Kvalificēts sardzes matrozis

Kvalificēts sardzes matrozis (able bodied seaman, AB) strādā bocmaņa vadībā un veic darbus ar tauvošanās galiem, vada klāja ierīces, piedalās noenkurošanās un kravas operācijās. Parasti kvalificēts sardzes matrozis pilda arī navigācijas sardzes pienākumus kā novērotājs vai stūres vīrs.

Sardzes matrozis

Klāja komandas viszemākās pakāpes darbinieks. Sardzes matrozis (ordinary seaman, OS) parasti palīdz kvalificētam sardzes matrozim izpildīt tā pienākumus. Citi pienākumi iekļauj novērotāja sardzes veikšanu un vispārējus uzkopšanas darbus.

Mašīnkomandas virsnieki

Mašīnkomandas virsniekus sauc arī par mehāniķiem vai inženieriem. Viņi ir atbildīgi par kuģa un tā mašīnu darbības nodrošināšanu. Mūsdienās kuģi ir sarežģīti transportlīdzekļi, kuri sevī kombinē lielu skaitu tehnoloģiju mazā telpā. Tās iekļauj ne tikai dzinēju un dzinekļus, bet arī, piemēram, apgādi ar elektroenerģiju, kravas iekraušanas un izkraušanas ierīces, atkritumu sadedzināšanu un saldūdens ražošanu. Parasti mehāniķis uz kuģa tiek uzskatīti par augstas pakāpes virsnieku.

Komandas

Vienkāršākais veids kā sadalīt kuģa apkalpi un atsevišķos tās locekļus pēc pienākumiem ir iedalījums komandās.

Klāja komanda

Klāja komanda ir viena no kuģa komandas organizatoriskajām vienībām, kāda sastopama uz kara flotes un tirdzniecības kuģiem. Komandu, tās sastāvu, tajā skaitā arī atsevišķo komandas locekļu pienākumus, nosaka Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, STCW), kura gan attiecās tikai uz konvencijas dalībvalstu tirdzniecības flotēm.

Ārējās saites

• Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu (angliski)
• Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas (angliski)