Atvērt galveno izvēlni

Dainis Ģēģers

(Pāradresēts no Dainis Ģēģeris)

Dainis Ģēģers, arī Dainis Ģēģeris (1946), ir latviešu inženieris un politiķis, bijušais Latvijas lauksaimniecības ministrs.

Dainis Ģēģers
Latvijas lauksaimniecības ministrs
Amatā
1990. gada 15. maijs — 1993. gada 4. maijs
Premjerministrs Ivars Godmanis
Pēctecis Jānis Kinna

Dzimšanas dati 1946. gada 1. marts
Sabile, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija LTF
Profesija inženieris

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1946. gada 1. martā Sabilē Pētera un Marijas Ģēģeru ģimenē. Mācījās Kandavas lauksaimniecības tehnikumā (1960-1965). Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā (1965-1973),[1] līdztekus strādāja par tehnikas inspektoru un vecāko inženieri kontrolieri. 1970. gadā Dainis Ģēģers kļuva par „Lauktehnikas” galveno inženieri, tad par pārvaldnieku, viņa vadībā „Lauktehnika” strauji attīstījās. Notika vērienīga celtniecība, ražošanas pilnveidošanās, balstoties uz zinātniski – tehniskiem sasniegumiem.[2] Neklātienē turpināja mācības RPI aspirantūrā, veica zinātniskus pētījumus, papildinājās PSRS Lauksaimniecības mašīnu remonta institūtā (1976-1981), aizstāvēja disertāciju par mašīnu un traktoru detaļu mazgāšanas – attīrīšanas kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanu un ieguva tehnisko zinātņu kandidāta nosaukumu. Darbu vadīja Maskavas Vissavienības nozares zinātniski pētnieciskais institūts (GOSNITI) un Minskas zinātniski pētnieciskais institūts.[2] 1985. gadā viņu iecēla par Latvijas PSR Agrorūpniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieku, 1988. gadā par pirmo vietnieku. 1988. gadā ievēlēts arī par Rīgas Politehniskā institūta mācībspēku.

Politiskā darbībaLabot

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu 1990. gadā iecēla par Latvijas Lauksaimniecības ministru. Barikāžu laikā kopā ar satiksmes ministru Jāni Janovski sācis organizēt lauksaimniecības smagās tehnikas pārvietošanos uz Rīgu.[3]

1992. gadā viņš atbalstīja SIA "Lata International" izveidi ārvalstu kredītu apsaimniekošanai, kas pēc diviem gadiem tika atzīta par maksātnespējīgu un tās kredīti tika atmaksāti no valsts līdzekļiem. 1993. gada maijā Augstākā Padome ministram izteica neuzticību un viņš amatu zaudēja. Bijušais ministrs Dainis Ģēģers tika apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

1993. gadā kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Tautas frontes saraksta, taču netika ievēlēts.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 1999. gadā D. Ģēģeru atzina par nevainīgu, gan apelācijas, gan kasācijas instances tiesa spriedumu atstāja negrozītu daļā par viņa attaisnošanu. 2005. gadā stājās spēkā galīgais spriedums, ar kuru viņš tika atzīts par nevainīgu. 2007. gadā Dainis Ģēģers Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības pieteikumu pret Latvijas Republikas Tieslietu ministriju par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 500 000 latu apmērā.[4] Rīgas apgabaltiesa 2008. gadā Ģēģera prasību apmierināja daļēji un piedzina 80 tūkstošus latu kompensāciju. Spriedumu Augstākajā tiesā pārsūdzēja gan Ģēģers, gan Tieslietu ministrija. Augstākā tiesa daļēji apmierināja Ģēģera prasību, prasītā pusmiljona latu vietā piedzenot 10 tūkstošus latu.[5]

AtsaucesLabot