Renē Dekarts
Renē Dekarts (franču: René Descartes, René des Cartes, latīņu: Renatus Cartesius, jeb Renē no Kartas; dzimis 1596. gada 31. martā, miris 1650. gada 11. februārī) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks. Publicējis virkni darbu, kas ievērojami ietekmēja turpmāko filozofijas, matemātikas, optikas un zinātnes kopumā attīstību Rietumos, jaunlaiku Eiropas racionālisma un mehānisma, līdz ar to arī pozitīvisma pamatlicējs.
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Dzīve
labot šo sadaļuDekarts ir dzimis, iespējams, Lahajas ciemā (franču: La Haye en Touraine), Tūras novadā, Rietumfrancijā (Tūras novada galvaspilsētas Turēnas iedzīvotāji arī uzskata savu pilsētu par viņa dzimto vietu). Vēlāk Lahaja viņam par godu tika pārsaukta par Dekartu - Descartes (gandrīz vai ikkatrā Francijas pilsētā ir Dekarta iela, bet Sorbonas universitātē Dekarta pētniecības centrs). Tēvs bija jurists, māte nāca no turīgas buržuā ģimenes.
Izglītību guvis 1606.-1615. gados Laflešas jezuītu koledžā. Līdz mūža galam bijis pārliecināts katolis un Reformācijas pretinieks (par Luteru izsakoties, ka "Reformāciju sāka cilvēks, kas kļūdaini iedomājās, ka vajag reformēt nevis sevi, bet citus"). Viena no galvenajām viņa vēlmēm bija reformēt pašus zinātniskās pētniecības un domāšanas principus, uzsvaru liekot uz tendenci domāt skaidri, definēt precīzi un izvairīties no liekvārdības.
No 22 līdz 31 gada vecumam ceļojis pa Eiropu, bet aptuveni 32 gadu vecumā pārcēlās uz dzīvi Apvienotajās Provincēs, kur, pastāvīgi mainot dzīves vietas, ar īsiem pārtraukumiem nodzīvoja līdz pat sev liktenīgajam ceļojumam uz Zviedriju. Viņu interesēja viss - sākot ar sīkākajiem fizioloģiskajiem procesiem cilvēka ķermenī un beidzot ar Visuma iekārtojumu, sākot no medicīnas, mehānikas un matemātikas un beidzot ar morāli un metafiziku, - aktīvi iesaistījās arī teoloģiskajā polemikā, nostājoties pret katoļu Baznīcas kritizētājiem (tā kā iztikas līdzekļus guva no mantotā lauku īpašuma pārdošanas un Amsterdamas bankā noguldītās naudas procentiem, varēja atļauties nodarboties ar zinātni).
Miris 1650. gada 11. februārī Zviedrijas karalistē (kurp viņu bija uzaicinājusi karaliene Kristīne) no plaušu karsoņa, apbedīts Stokholmas bāreņu slimnīcas kapsētā, 1667. gadā viņa mirstīgās atliekas pārvestas uz Parīzi pārapbedīšanai (laikā no 1793. līdz 1796. gadam vairākkārt apspriesta iespēja pārapbedīt Dekarta atliekas Parīzes Panteonā, taču gala rezultātā šāda iespēja tika noraidīta - 1819. gadā Dekarta atliekas tika pārapbedītas Senžermēndeprē baznīcā).
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu
- Dekarts R. Pārruna par metodi. - tulk. Vilnis Zariņš, 2., labotais izd., Rīga: Zvaigzne ABC. 2007., ISBN 978-9984-37-728-5.
- Dekarts R. Meditācijas par pirmo filozofiju. - Rīga: Liepnieks&Rītups, 2008.
- Dekarts R. Kas ir mīlestība? // Rīgas laiks. - augusts, 2008.
Skatīt arī
labot šo sadaļuLiteratūra
labot šo sadaļu- Rītups A. Dekarta prāta ēna. // Rīgas laiks. - augusts, 2008.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Renē Dekarts. Pārdomas par metodi, lai pareizi vadītu prātu un patiesību meklētu zinātnē. (fragments)[novecojusi saite]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Renē Dekarts.
