(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (latīņu: Publius (Gaius) Cornelius Tacitus; dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem. Plīnija Jaunākā draugs un atbalstītājs.
Viņa pazīstamākie darbi ir "Vēsture" (Historiae, 105. gads), "Annāles" (Ab excessu divi Augusti, 117. gads). Šie divi darbi aptver Romas impērijas vēsturi no Oktaviāna līdz Domiciāna laikiem. Darbi saglabājušies nepilnīgi. "Vēsturei" ir saglabājušās pirmās četras grāmatas un daļa piektās grāmatas. "Annālēs" bija vismaz 16 grāmatas, no kurām pilnībā nav saglabājušās 7., 8., 9., 10. grāmatas, kā arī daļa no 5., 6., 11., un 16. grāmatām.
Bez šiem darbiem ir saglabājusies Tacita "Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām" (jeb vienkārši "Ģermānija", De origine et situ Germanorum, 98. gads), kurā aprakstīta Ģermānija; grāmata oratora mākslā (Dialogus de oratoribus, 102. gads); kā arī Tacita sievastēva, karavadoņa Gneja Jūlija Agrikolas biogrāfija (De vita Iulii Agricolae, 98. gads).
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tacits.
