Brūnās vardes jeb īstās vardes (Rana) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 49 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas.[1] Tās mājo Eirāzijas mērenajā joslā, areālam iesniedzoties Indoķīnā, un Ziemeļamerikas rietumu krastā.[1] Saskaņā ar jaunāko sistemātiku Latvijā sastopamas 2 brūno varžu ģints sugas: parastā varde (Rana temporaria) un purva varde (Rana arvalis).[2]

Brūnās vardes
Rana (Linnaeus, 1758)
Parastā varde (Rana temporaria)
Parastā varde (Rana temporaria)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseAbinieki (Amphibia)
VirskārtaVaržu virskārta (Batrachia)
KārtaBezastainie abinieki (Anura)
ApakškārtaJauno varžu apakškārta (Neobatrachia)
DzimtaVaržu dzimta (Ranidae)
ĢintsBrūnās vardes (Rana)
Brūnās vardes Vikikrātuvē

Kopīgās īpašības

labot šo sadaļu
 
Spriganā varde (Rana dalmatina)

Brūnās vardes ir samērā lielas vardes, kurām ir raksturīgs slaids viduklis un krokota āda. Daudzām sugām pārti mugurai stiepjas smalkas, izceltas līnijas, bet šīm vardēm nav krupjiem raksturīgās kārpas. Brūnās vardes ir ļoti labas lēcējas, jo tām ir garas, spēcīgas pakaļkājas, kā arī tās ir labas peldētājas. Pakaļkāju pēdām ir peldpleznas. Ādas krāsa galvenokārt brūna, bet var būt arī pelēcīga un zaļgana. Uz muguras un pakaļkājām tumši vai dzelteni raibumi.

Sistemātikas izmaiņas

labot šo sadaļu

Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem varžu dzimtai ir veikta revīzija un no brūno varžu ģints nesenā pagātnē izdalītas vairākas jaunas ģintis: Amerikas dīķa vardes (Lithobates), Austrumāzijas vardes (Glandirana), Dienvidaustrumāzijas vardes (Babina), dīķa vardes (Pelophylax), Indijas smailpurna vardes (Clinotarsus), Malajas vardes (Sanguirana), smailpurna vardes (Odorrana) un zeltmuguras vardes (Hylarana'). Vistuvāk radniecīgas brūnajām vardēm ir smailpurna vardes, pārējās ģintis ir tālākas radinieces, īpaši dīķa vardes.[3]

 
Dzeltenkāju varde (Rana boylii)
 
Grieķijas varde (Rana graeca)
 
Ibērijas varde (Rana iberica)
 
Japānas brūnā varde (Rana japonica)

Brūno varžu ģints (Rana)[1]