Chrysolina marginata
Chrysolina marginata ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 16 pasugas.
| Chrysolina marginata Chrysolina marginata (Linnaeus, 1767) | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
| Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
| Apakšdzimta | Chrysomelinae |
| Cilts | Chrysomelini |
| Ģints | Chrysolina |
| Apakšģints | Chrysolina (Chalcoidea) |
| Suga | Chrysolina marginata |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Chrysolina marginata Vikikrātuvē | |
Izplatīšanās
labot šo sadaļuChrysolina marginata sensu lato (visas pasugas kopā) ir izplatīta Eiropā, Ziemeļāfrikā, Kaukāzā, Anatolijā, Tuvajos Austrumos, Sibīrijā, Mongolijā, Krievijas Tālajos Austrumos un Aļaskā.[1] Nominatīvā pasuga (Ch. marginata marginata) ir izplatīta Eiropā (arī Latvijā), Sibīrijā, Tālajos Austrumos un Aļaskā; Ch. marginata bodemeyeri ir sastopama Irākā, Irānā, Sīrijā un Centrālāzijā; Ch. marginata borealis — ziemeļu Urāla kalnos, Jamālā un Taimirā; Ch. marginata circumducta — Centrālāzijā, Kazahstānā un Mongolijā; Ch. marginata dierythra — Sicīlijā; Ch. marginata glacialis — Rietumalpos; Ch. marginata iniussa — Katalonijā (Itālijā); Ch. marginata luteocincta — Ziemeļāfrikā; Ch. marginata marginicollis — Beļģijā; Ch. marginata portai — Ziemeļitālijā; Ch. marginata purini — Rietumkaukāzā; Ch. marginata roubali — Ziemeļkaukāzā; Ch. marginata sanguineocincta — Irānā, Irākā, Sīrijā un Ēģiptē; Ch. marginata sculpticollis — Pirenejos; Ch. marginata trebinjensis — Hercegovinā; Ch. marginata unificans — Austrumturcijā un Dienvidkaukāzā.[2]
Pieaugušo īpatņu apraksts
labot šo sadaļuPieaugušo vaboļu (imago) ķermeņa garums ir 5 — 7 mm. Ķermenis ir melns ar vāju bronzas nokrāsu, bieži ar zaļu un reti ar brūnu vai pilnīgi melnu krāsu, ar metālisku spīdumu. Uz pronotuma pamatnes pa vidu ir īsas laterālās šķautnes; pronotuma vidus ar punktiem. Ķermenis ir ar rudo apmalu.[3]
Ekoloģija
labot šo sadaļuVaboles ir aktīvas nakts laikā. Tas uzsāk baroties ar parastās pīpenes putekšņiem, bet pēc tām pārvietojas uz Tanacetum millefolium, kur naktī barojas uz lapām, bet dienas barojas uz auga pamatnes. Taču vaboles baroja arī ar citiem agiem no kurvjziežu (vībotnes, krizantēmas, suņkumelītes, tīruma kumelīte, parastais pelašķis, dzelzenes) un āžloku (Triglochin maritima) dzimtām. Kāpuri barojas uz parasta pelašķa.[1][2][4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
- ↑ 2,0 2,1 Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
- ↑ Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.
- ↑ Vig, Károly. Leaf beetle collection of the Mátra Museum, Gyöngyös, Hungary (Coleoptera, Chrysomelidae sensu lato). Folia Historico Naturalia Musei Matraensis. 1997. Vol. 22. P. 175–201.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Chrysolina marginata (Linnaeus, 1758). GBIF.org
- Chrysolina marginata (Linnaeus, 1767). Wydział Nauk Biologicznych