Chrysolina haemoptera
Chrysolina haemoptera ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 4 pasugas. Šī suga ir sastopama Latvijā.[1]
| Chrysolina haemoptera Chrysolina haemoptera (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
| Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
| Apakšdzimta | Chrysomelinae |
| Cilts | Chrysomelini |
| Ģints | Chrysolina |
| Apakšģints | Chrysolina (Stichoptera) |
| Suga | Chrysolina haemoptera |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Chrysolina haemoptera Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
Nominālā pasuga (C. haemoptera haemoptera) ir izplatīta Eiropā un Anatolijā; C. haemoptera byzantia ir sastopama Turcijā; C. haemoptera corvina — Itālijā; C. haemoptera persica — Irānā.[2] Chrysolina haemoptera ir reģistrēta arī Himalajos, iespējams tā ir nominālā pasuga.[2][3]
Pieaugušo īpatņu apraksts labot šo sadaļu
Pieaugušo vaboļu (imago) ķermeņa garums ir 5 — 9 mm. Ķermenis ir tumši zils, gandrīz melns, vai melns, spīdošs. Ķermenis ir izliekts, īss, ovāls. Segspārni ir ar rupjiem punktiem, kas vietām veido īsas rindas.[4]
Ekoloģija labot šo sadaļu
Chrysolina haemoptera dzīvo līdzenumos, klinšu un pilsētas apvidū. Atzīst sausās apvidus.[1][5] Barojas ar augiem no ceļteku (šaurlapu ceļteka, lielā ceļteka, jūrmalas ceļteka, vidējā ceļteka, Plantago coronopus, parastā vīrcele) un rubiju dzimtām (madaras).[1][6]
Dabiskie ienaidnieki labot šo sadaļu
Uz Chrysolina haemoptera parazitē dažādi divspārņi un plēvspārņi. Divspārņi no Policheta unicolor sugas (no kāpurmušu dzimtas) ir kāpuru endoparazīti. Anaphes chrysomelae plēvspārņi no Mymaridae dzimtas ir olu endoparaziti.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
- ↑ 2,0 2,1 Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
- ↑ Aslan İ., Gruev B. & Özbek H. A preliminary review of the subfamiliy Chrysomelinae (Cofeoptera, Chrysomelidae) of Turkey. Linzer biol. Beitr. 2003. No. 35 (1). P. 581-605.
- ↑ Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.
- ↑ Vig, Károly. Leaf beetle collection of the Mátra Museum, Gyöngyös, Hungary (Coleoptera, Chrysomelidae sensu lato). Folia Historico Naturalia Musei Matraensis. 1997. Vol. 22. P. 175–201.
- ↑ Bieńkowski, A. O. Leaf-beetles (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Eastern Europe. New key to subfamilies, genera and species. Moscow: Mikron-print, 2004. P. 1—278.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Chrysolina haemoptera (Stephens). GBIF.org
- Chrysolina haemoptera (Linnaeus, 1758). Wydział Nauk Biologicznych
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |