Chrysolina haemoptera ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 4 pasugas. Šī suga ir sastopama Latvijā.[1]

Chrysolina haemoptera
Chrysolina haemoptera (Linnaeus, 1758)
Chrysolina haemoptera
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaVaboles (Coleoptera)
VirsdzimtaLapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea)
DzimtaLapgraužu dzimta (Chrusomelidae)
ApakšdzimtaChrysomelinae
CiltsChrysomelini
ĢintsChrysolina
ApakšģintsChrysolina (Stichoptera)
SugaChrysolina haemoptera
Sinonīmi
  • Chrysomela haemoptera Linnaeus, 1758
  • Chrysomela atra Goeze, 1777
  • Chrysomela acuticollis Fairmaire, 1877
  • Chrysomela hottentota Fabricius, 1792
  • Colaphodes haemoptera (Linnaeus, 1758)
Iedalījums
  • pasuga: Chrysolina haemoptera haemoptera (Linnaeus, 1758)
  • pasuga: Chrysolina haemoptera byzantia Jolivet, 1951
  • pasuga: Chrysolina haemoptera corvina (Weise, 1916)
  • pasuga: Chrysolina haemoptera persica Jolivet, 1951
Chrysolina haemoptera Vikikrātuvē

Nominālā pasuga (C. haemoptera haemoptera) ir izplatīta Eiropā un Anatolijā; C. haemoptera byzantia ir sastopama Turcijā; C. haemoptera corvinaItālijā; C. haemoptera persicaIrānā.[2] Chrysolina haemoptera ir reģistrēta arī Himalajos, iespējams tā ir nominālā pasuga.[2][3]

Pieaugušo īpatņu apraksts

labot šo sadaļu

Pieaugušo vaboļu (imago) ķermeņa garums ir 5 — 9 mm. Ķermenis ir tumši zils, gandrīz melns, vai melns, spīdošs. Ķermenis ir izliekts, īss, ovāls. Segspārni ir ar rupjiem punktiem, kas vietām veido īsas rindas.[4]

Chrysolina haemoptera dzīvo līdzenumos, klinšu un pilsētas apvidū. Atzīst sausās apvidus.[1][5] Barojas ar augiem no ceļteku (šaurlapu ceļteka, lielā ceļteka, jūrmalas ceļteka, vidējā ceļteka, Plantago coronopus, parastā vīrcele) un rubiju dzimtām (madaras).[1][6]

Dabiskie ienaidnieki

labot šo sadaļu

Uz Chrysolina haemoptera parazitē dažādi divspārņi un plēvspārņi. Divspārņi no Policheta unicolor sugas (no kāpurmušu dzimtas) ir kāpuru endoparazīti. Anaphes chrysomelae plēvspārņi no Mymaridae dzimtas ir olu endoparaziti.

  1. 1,0 1,1 1,2 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
  2. 2,0 2,1 Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
  3. Aslan İ., Gruev B. & Özbek H. A preliminary review of the subfamiliy Chrysomelinae (Cofeoptera, Chrysomelidae) of Turkey. Linzer biol. Beitr. 2003. No. 35 (1). P. 581-605.
  4. Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.
  5. Vig, Károly. Leaf beetle collection of the Mátra Museum, Gyöngyös, Hungary (Coleoptera, Chrysomelidae sensu lato). Folia Historico Naturalia Musei Matraensis. 1997. Vol. 22. P. 175–201.
  6. Bieńkowski, A. O. Leaf-beetles (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Eastern Europe. New key to subfamilies, genera and species. Moscow: Mikron-print, 2004. P. 1—278.

Ārējās saites

labot šo sadaļu