Lielā ceļteka

Lielā ceļteka, arī lielā ceļmalīte vai ceļmallapa (latīņu: Plantago major) ir daudzgadīgs ceļteku dzimtas lakstaugs. Lapas rozetē, vienkāršas, veselas, olveida vai plati eliptiskas, ar lokveida dzīslojumu un gludu malu, līdz 12 cm garas. Ziedi neizskatīgi, sīki, divdzimumu, sakopoti vārpās 10 — 45 cm garu ziednešu galā. Zied no maija, jūnija līdz vēlam rudenim.

Lielā ceļteka Plantago major L.
Lielā ceļteka (Plantago major)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Panātru rinda (Lamiales)
Dzimta	Ceļteku dzimta (Plantaginaceae)
Ģints	Ceļtekas (Plantago)
Suga	Lielā ceļteka (P. major)
Lielā ceļteka Vikikrātuvē

Svaigām ceļteku lapām, sulai, uzlējumam un ekstraktam ir bakteriostatiska, asiņošanu apturoša un brūču dziedējoša iedarbība. Lapu sulu un ekstraktu pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas lieto anacīdu (pazemināts skābes daudzums), gastrītu, aknu un hronisku kuņģa un zarnu trakta slimību, čūlu, hronisku žultspūšļa iekaisumu ārstēšanai. Tautas medicīnā ceļteku lapu tēju, novārījumu un uzlējumu iekšķīgi lieto kā atkrēpošanas līdzekli bronhīta un plaušu tuberkulozes, garā klepus, sklerozes ārstēšanai, kā arī pret urinēšanu naktīs. Ārīgi lapas lieto kukaiņu kodumu, augoņu, akūtu ādas iekaisumu un sasitumu ārstēšanai. Lielās ceļtekas sēklas lieto kā caurejas un pretiekaisumu līdzekli pret hronisku vēdera aizcietējumu, 1 — 1,5 ēdamkarotes sēklu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ļauj 15 — 20 minūtes ievilkties un izdzer ar visām sēklām vakarā. Deguna, dzemdes, hemoroīdu asiņošanas novēršanai lieto ceļteku un nātru lapu (vienādās daļās) uzlējumu (1:10), kuru dzer pa 1 ēdamkarotei 3 vai 4 reizes dienā. Vienlaikus to lieto arī skalojumiem irigācijām un tamponiem. Ceļteku lapas ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā.

Ārējās saites

• celmalites | Medicīnas termins (latviski)