Plēvspārņu kārta
Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta. Tā ir viena no lielākajām kukaiņu kārtām, kas apvieno vairāk kā 130 000 zināmu sugu. Plēvspārņi ir visattīstītākie kukaiņi un starp bezmugurkaulniekiem atrodas evolūcijas visaugstākajā pakāpē. Par to liecina attīstītie pēcnācēju aprūpēšanas instinkti un vairāku plēvspārņu grupu sabiedriskais dzīvesveids, it īpaši darba dalīšana saimēs. Par plēvspārņu pielāgošanās spējām liecina daudzie parazītiskie plēvspārņi, kas no filoģēnijas viedokļa ir visai jauna parādība, jo parazīti nevar rasties pirms to saimniekdzīvniekiem. Plēvspārņu sugas var iedalīt trīs lielās grupās: lapsenēs, bitēs un skudrās.
| Plēvspārņu kārta Hymenoptera (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Eiropas sirsenis (Vespa crabro) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
| Infraklase | Jaunspārņi (Neoptera) |
| Virskārta | Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota) |
| Kārta | Plēvspārņi (Hymenoptera) |
| Iedalījums | |
| |
 Plēvspārņu kārta Vikikrātuvē | |
Latvijā sastopamie plēvspārņi pieder pie abām apakškārtām — iežmauglapsenēm (Apocryta) un augļlapsenēm (Symphyta). Nevienmērīgas plēvspārņu izpētes dēļ daļai plēvspārņu dzimtu un sugu vēl nav ieviesti latviskie nosaukumi.
ĪpašībasLabot
Plēvspārņi ir visdažādākā lieluma kukaiņi. Tie var būt gan ļoti mazi, gan lieli. Lielākie kārtas kukaiņi ir sirseņi (Vespa),[1] no kuriem lielākais ir Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia).[2] Tā ķermeņa garums var sasniegt 5 cm, bet spārnu plētums 7,6 cm.[2] Plēvspārņiem ir 2 spēcīgi spārnu pāri, kas ir plēvveida un caurspīdīgi. Aizmugurējais spārnu pāris ir savienots ar priekšējo spārnu pāri ar īpašu āķīšu palīdzību. Mātītēm parasti ir labi attīstīti olu dējekļi. Jauno kukaiņu attīstībai raksturīgs pilns cikls. Pamatā plēvspārņi ir sauszemes dzīvnieki, un tikai dažas sugas parazitē ūdenskukaiņos.
Sistemātikas izmaiņasLabot
Vēl nesenā pagātnē iežmauglapsenes sadalījās 2 infrakārtās: dzēlējlapsenēs (Aculeata) un parazītlapsenēs (Parasitica). Tā kā parazītlapseņu grupa ir parafilētiska, sistemātiķi šo infrakārtu ir likvidējuši,[3] jo mūsdienās sistemātiķi neatzīst parafilētiskas grupas, izdalot tikai monofilētiskas grupas. Lai arī infrakārta — dzēlējlapsenes ir monofilētiska grupa, tā dažādās sistemātikās tiek lietota vai nu kā infrakārta vai nenoteikta kārta.[4][5]
SistemātikaLabot
Plēvspārņu kārta (Hymenoptera)
- Iežmauglapseņu apakškārta (Apocryta)
- infrakārta Dzēlējlapsenes (Aculeata)
- Bišu virsdzimta (Apoidea)
- nenoteikta grupa Bites (Anthophila)
- dzimta Austrālijas zīdbites (Stenotritidae)
- dzimta Griezējbites (Megachilidae)
- dzimta Grumbuļbites (Melittidae)
- dzimta Lielās grumbuļbites (Meganomiidae)
- dzimta Medusbites (Apidae)
- dzimta Primitīvās grumbuļbites (Dasypodaidae)
- dzimta Slaidbites (Haltictidae)
- dzimta Smilšbites (Andrenidae)
- dzimta Zīdbites (Colletidae)
- nenoteikta grupa Racējlapseņveidīgie (Spheciformes)
- dzimta Racējlapsenes (Spechidae)
- dzimta Tropu prusaklapsenes (Ampulicidae)
- dzimta Crabronidae
- dzimta Heterogynaidae
- nenoteikta grupa Bites (Anthophila)
- Krāšņlapseņu virsdzimta (Chrysidoidea)
- dzimta Cikāžlapsenes (Dryinidae)
- dzimta Krāšņlapsenes (Chrysididae)
- dzimta Kukaiņlapsenes (Bethylidae)
- dzimta Embolemidae
- dzimta Plumariidae
- dzimta Sclerogibbidae
- dzimta Scolebythidae
- Lapseņu virsdzimta (Vespoidea)
- dzimta Lapsenes (Vespidae)
- dzimta Kameņlapsenes (Mutillidae)
- dzimta Māņlapsenes (Sapygidae)
- dzimta Puslapsenes (Tiphiidae)
- dzimta Skudras (Formicidae)
- dzimta Smilšlapsenes (Pompilidae)
- dzimta Bradynobaenidae
- dzimta Rhopalosomatidae
- dzimta Scoliidae
- dzimta Sierolomorphidae
- Bišu virsdzimta (Apoidea)
- nenoteikta grupa Parazītlapsenes (Parasitica)
- Jātnieciņu virsdzimta (Ichneumonoidea)
- dzimta Jātnieciņi (Ichneumonidae)
- dzimta Māņjātnieciņi (Braconidae)
- Panglapseņu virsdzimta (Cynipoidea)
- dzimta Panglapsenes (Cynipidae)
- dzimta Austrocynipidae
- dzimta Figitidae
- dzimta Gerocynipidae
- dzimta Ibaliidae
- dzimta Liopteridae
- dzimta Protimaspidae
- dzimta Stolamissidae
- Prusaklapseņu virsdzimta (Evanioidea)
- dzimta Prusaklapsenes (Evaniidae)
- dzimta Aulacidae
- dzimta Tievvēderlapsenes (Gasteruptiidae)
- Spožlapseņu virsdzimta (Chalcidoidea)
- dzimta Spožlapsenes (Chalcididae)
- dzimta Pundurlapsenītes (Mymaridae)
- dzimta Trihogrammas (Trichogrammatidae)
- dzimta Agaonidae
- dzimta Aphelinidae
- dzimta Encyrtidae
- dzimta Eucharitidae
- dzimta Eulophidae
- dzimta Eupelmidae
- dzimta Eurytomidae
- dzimta Leucospidae
- dzimta Ormyridae
- dzimta Perilampidae
- dzimta Pteromalidae
- dzimta Rotoitidae
- dzimta Signiphoridae
- dzimta Tanaostigmatidae
- dzimta Tetracampidae
- dzimta Torymidae
- Tumšlapseņu virsdzimta (Proctotrupoidea)
- dzimta Tumšlapsenes (Proctotrupidae)
- dzimta Austroniidae
- dzimta Diapriidae
- dzimta Heloridae
- dzimta Maamingidae
- dzimta Monomachidae
- dzimta Pelecinidae
- dzimta Peradeniidae
- dzimta Proctorenyxidae
- dzimta Roproniidae
- dzimta Vanhorniidae
- virsdzimta Ceraphronoidea
- dzimta Ceraphronidae
- dzimta Megaspilidae
- virsdzimta Megalyroidea
- dzimta Megalyridae
- virsdzimta Mymarommatoidea
- dzimta Mymarommatidae
- virsdzimta Platygastroidea
- dzimta Platygastridae
- dzimta Scelionidae
- virsdzimta Stephanoidea
- dzimta Stephanidae
- virsdzimta Trigonaloidea
- dzimta Trigonalidae
- Jātnieciņu virsdzimta (Ichneumonoidea)
- infrakārta Dzēlējlapsenes (Aculeata)
- Augļlapseņu apakškārta (Symphita)
- Durkļlapseņu virsdzimta (Xyeloidea)
- dzimta Durkļlapsenes (Xyelidae)
- dzimta Māņragastes (Xyphydriidae)
- Oridīdu virsdzimta (Orussoidea)
- dzimta Orisīdi (Orussidae)
- Ragastu virsdzimta (Siricoidea)
- dzimta Ciedrlapsenes (Anaxyelidae)
- dzimta Ragastes (Siricidae)
- Stiebrlapseņu virsdzimta (Cephoidea)
- dzimta Stiebrlapsenes (Cephidae)
- Tīkllapseņu virsdzimta (Megalodontoidea)
- dzimta Tīkllapsenes (Pamphiliidae)
- dzimta Megalodontesidae
- Zāģlapseņu virsdzimta (Tenthredinoidea)
- dzimta Koklapsenes (Argidae)
- dzimta Paparžu zāģlapsenes (Blasticotomidae)
- dzimta Skujlapsenes (Diprionidae)
- dzimta Vālīšlapsenes (Cimbicidae)
- dzimta Zāģlapsenes (Tenthredinidae)
- dzimta Pergidae
- Durkļlapseņu virsdzimta (Xyeloidea)
AtsaucesLabot
- ↑ Facts About Hornet
- ↑ 2,0 2,1 Asian Giant Hornet
- ↑ Parasitic Apocrita
- ↑ «Infraorder Aculeata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 27. janvārī. Skatīts: 2012. gada 23. maijā.
- ↑ Aculeata - Bees, Ants, and Stinging Wasps