Parastā vīrcele
Parastā vīrcele (latīņu: Linaria vulgaris) ir 30—60 cm augsts, daudzgadīgs ceļteku dzimtas lakstaugs. Stumbrs stāvs, bez zariem vai mazzarains, ar lineārām vai lineāri lancetiskām lapām. Ziedi dzelteni, divlūpaini, ar piesi, sakopoti blīvi, ķekaros stumbru vai zaru galā. Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis pogaļa.[1]
| Parastā vīrcele Linaria vulgaris L. | |
|---|---|
 Parastā vīrcele (Linaria vulgaris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Vīrceles (Linaria) |
| Suga | Parastā vīrcele (L. vulgaris) |
 Parastā vīrcele Vikikrātuvē | |
Augs savvaļā izplatīts Eirāzijā. Latvijā aug visā teritorijā. Aug sausās vietās mežos, pļavās un kāpās.[1]
Lietojums
labot šo sadaļuVīrceļu lakstu sastāvā ir alkaloīds peganīns, flavonglikozīdi — linarīns, neolinarīns, pektolinarīns; karotīns, fitosterīns; organiskās skābes — citronskābe, skudrskābe, ābolskābe, galluskābe, u.c. Tautas medicīnā drogu uzlējumu un tēju lieto pret zarnu atoniju, urīnpūšļa kataru, pret urīna nesaturēšanu, kā vāju caurejas, žults sekrēcijas veicinātāju un diurētisku līdzekli.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā vīrcele |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |