Buhāra (uzbeku: Buxoro, tadžiku: Бухоро, Bukhoro) ir pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajeta administratīvais centrs pie Zarafšonas upes.[1] Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pēc iedzīvotāju skaita (aptuveni 263 tūkstoši) Buhāra ir piektā lielāka pilsēta Uzbekistānā. Vairums no iedzīvotājiem ir uzbeki, bet nozīmīgas minoritātes ir arī tadžiki un krievi.

Buhāra
pilsēta
Buxoro/Бухоро
Buhāra
Buhāra (Uzbekistāna)
Buhāra
Buhāra
Koordinātas: 39°46′N 64°26′E / 39.767°N 64.433°E / 39.767; 64.433Koordinātas: 39°46′N 64°26′E / 39.767°N 64.433°E / 39.767; 64.433
Valsts Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna
Vilajets Buhāras vilajets
Platība
 • pilsēta 143 km2
Iedzīvotāji (2020)
 • pilsēta 280 187
 • blīvums 1 959,3/km²
 • aglomerācija 328 400
Laika josla UTC+5
Pasta indekss 2001ХХ
Mājaslapa www.buxoro.uz
Buhāra Vikikrātuvē

Buhāra bija viena no senās Sogdiānas galvenajām pilsētām, kas līdz Maķedonijas Aleksandra iekarojumiem piederēja Ahemenīdu impērijai, pēc tam Seleikīdu impērijai. No 250. līdz 120. gadam p.m.ē. Buhāra atradās patstāvīgas Grieķu–Baktriešu valsts, tad līdz Kušānu valsts sastāvā. Buhāras uzplaukumu kopš 2. gadsimta p.m.ē. nodrošināja Zīda ceļš, kas veda no Ķīnas uz Eiropu. Mūsu ēras 5. gadsimtā Buhāru ieņēma eftalīti jeb "baltie huņņi", 6. gadsimtā turki, 7. gadsimtā arābi, kas pakāpeniski islamizēja tās iedzīvotājus. 892. gadā Buhāra kļuva par Samanīdu impērijas galvaspilsētu un nozīmīgu zinātnes un kultūras centru, 11. gadsimtā to iekļāva Karahanīdu valsts, bet 13. gadsimtā Horezmas valsts sastāvā.

1220. gadā Buhāru ieņēma Čingizhans, bet 1370. gadā to pakļāva Timurs. 1533. gadā tā kļuva par Buhāras hanistes, bet 1785. gadā par Buhāras emirāta galvaspilsētu. 1868. gadā Buhāras emirāts bija spiests kļūt par Krievijas impērijas vasaļvalsti, 1920. gadā pilsētu okupēja Sarkanā armija. Līdz 1924. gadam tā bija Buhāras Tautas Padomju Republikas galvaspilsēta, pēc tam Uzbekijas PSR apgabala centrs. Kopš 1992. gada Uzbekistānas vilajeta centrs.

Buhārā dzīvojuši

labot šo sadaļu
 
Avicenna.
  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 129. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu