Omars Haijāms

11. un 12. gadsimta persiešu dzejnieks, matemātiķis un astronoms

Omars Haijāms (persiešu: عمر خیام ’Omar-e Khayyām, izrunā: /omare xajɑ:m/, dzimis 1048. gada 18. maijā, miris 1131. gada 4. decembrī) bija persiešu dzejnieks, astronoms un matemātiķis. Rietumu pasaulē viņš vairāk pazīstams kā dzejnieks, bet savā zemē kā zinātnieks. Savus darbus rakstījis persiešu un arābu valodā.

Omars Haijāms
عمر خیام
Omara Haijāma portrets
Omara Haijāma portrets
Personīgā informācija
Dzimis 1048. gada 18. maijā
Neišābūra, Lielā Seldžuku impērija
Miris 1131. gada 4. decembrī (83 gadi)
Neišābūra, Lielā Seldžuku impērija
Tautība persietis
Vispārīgā informācija
Galvenās intereses matemātika, astronomija, dzeja
Ietekmējies no Avicennas, Al-Horezmī, Eiklīda

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

 
Haijāma sacerētā matemātikas manuskripta lappuse.

Saskaņā ar Omara Haijāma horoskopu, viņš dzimis 1048. gada 18. maijā amatnieku ģimenē Neišābūrā, Lielajā Seldžuku impērijā. Macījās Neišābūras medresē, vēlāk Balhas, Samarkandas un Buhāras medresēs, galvenokārt matemātiku un filozofiju. Viens no viņa skolotājiem bija Bahmanjars bin Marzbans, kurš bija apguvis gan medicīnu, gan zinātni pie Avicennas. Haijāma pirmais traktāts matemātikā nav saglabājies, bet ir zināms, ka tajā bija aprakstīta kubsaknes rēķināšana.[1] Pēc mācību beigām viņš Samarkandā uzrakstīja otro traktātu algebrā, kas mūsdienās atrodas Teherānas Universitātē.

11. gadsimtā gan persiešu, gan arābu valdniekiem bija ierasta prakse mainīties ar saviem zinātniekiem, tāpēc Haijāms nonāca dažādu valdnieku galmos. Haijāms kļuva slavens, kad, nonākot Isfahānas sultāna Malika Šaha galmā, sultāns uzdeva viņam izstrādāt jaunu kalendāru, kas atbilstu astronomiskajiem novērojumiem. 1079. gadā tika izveidots Irānas kalendārs, kas, lai arī bija precīzāks par islāma kalendāru, tā arī musulmaņu pasaulē netika pieņemts. No 1074. gada vadīja Isfahānas observatorijas izveidi. Isfahānā Haijāms pavadīja divdesmit gadus, kas bija viņa zinātniskās un radošās darbības auglīgākais periods. Šajā laikā Isfahānā vezīra Nizama al Mulka vadībā izveidojās akadēmijas un zinātnes centri. Sākot ar 1080. gadu, datēti Haijāma filozofijas darbi, piemēram, traktāts par esamību.

No Haijāma pierakstiem ļoti maz fragmentu, kas ir saglabājušies līdz mūsdienām. Ilgstoši tika apšaubīts, ka Haijāms bija arī dzejnieks, jo netika atrastas liecības par viņa dzejoļiem, kas būtu rakstīti viņa dzīves laikā. Bet mūsdienās zinātnieki ir pierādījuši aptuveni 250 dzejoļu autentiskumu.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu