Djatkova
Djatkova (krievu: Дя́тьково) ir pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala ziemeļos, Djatkovas rajona administratīvais centrs. Tajā dzīvo 32,4 tūkstoši iedzīvotāju (ceturtā lielākā apgabala pilsēta).[2] Pilsēta atrodas Bolvas upes labajā krastā, 35 km uz ziemeļiem no Brjanskas. Šeit atrodas dzelzceļa stacija starp Brjansku un Vjazmu. Līdz 2005. gadam Djatkova bija apgabala pakļautības pilsēta.
| Djatkova | |
|---|---|
| Дятьково | |
 Ļeņina iela Djatkovā | |
  Djatkova | |
| Koordinātas: 53°36′N 34°20′E / 53.600°N 34.333°EKoordinātas: 53°36′N 34°20′E / 53.600°N 34.333°E | |
| Valsts |
 Krievija |
| Apgabals |
 Brjanskas |
| Rajons | Djatkovas rajons |
| Pirmoreiz minēta | 1626 |
| Pilsēta no | 1938 |
| Iedzīvotāji (2018)[1] | |
| • kopā | 26 775 |
| Laika josla | UTC+3 (UTC+3) |
 Djatkova Vikikrātuvē | |
Djatkovas kristāls labot šo sadaļu
Līdz 1790. gadam Djatkova bija mazs ciems, kad tur tika uzbūvēta kristāla fabrika. 19. gadsimtā Djatkovas kristāls kļuva pazīstams visā Krievijā un Eiropā. Djatkovas kristāla rūpnīca darbojas līdz mūsdienām un ir lielākais un senākais mākslinieciskās stikla rūpniecības centrs Krievijā[3].
1810. gadā Djatkovā bija uzcelta lieliska baznīca (nav saglabājusies), kurā ap 1855. gadu bija ielikta kristāla svētbilžu siena, vienīgā visā Krievijā. [4] [5] 1929. gadā ši baznīca tika slēgta un drīz pilnīgi iznīcināta. Daudz vēlāk, 2003. gadā, Djatkovā tika uzcelta cita baznīca, kur arī svētbilžu siena un visa interjera iekārta izgatavota no kristālstikla.
Kopš 19. gadsimta vidus, Djatkova kļuva par lielāko ciemu Brjanskas apriņķā; no 1861. gada — pagasta centrs. No 1924. līdz 1938. gadam Djatkova bija pilsētciemats. No 1929. gada — rajona centrs.
Partizānu zeme labot šo sadaļu
Otrā pasaules kara gados Djatkovas rajons kļuva par svarīgu partizānu centru. 1942. gada ziemā un pavasarī, četrus mēnešu laikā Nacistiskās Vācijas karaspēka aizmugurē Djatkova un visa rajonas teritorija tika pilnībā atbrīvoti no nacistu iebrucējiem un tajā tika atjaunota rajona padomju valdība.[7] [8] 1983. gadā Djatkova tika apbalvota ar "Tēvijas kara" ordeni.
Iedzīvotāju skaits labot šo sadaļu
| 1866 | 1920 | 1926 | 1939 | 1950 | 1960 | 1970 | 1979 | 1989 | 1999 | 2002 | 2009 | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| tūkst. iedz. | 3,0 | 5,5 | 7,2 | 17,4 | 13,8 | 19,6 | 26,7 | 32,4 | 34,7 | 34,6 | 33,6 | 32,4 |
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «26. Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2018 года». Federālais Valsts statistikas dienests. Skatīts: 23 janvāris 2019.
- ↑ «Численность постоянного населения Российской Федерации по городам, поселкам городского типа и районам на 1 января 2009 г.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. janvārī. Skatīts: 2021. gada 27. decembrī.
- ↑ Дятьковский Хрусталь Arhivēts 2010. gada 6. janvārī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Преображенский храм села Дятькова (krieviski)
- ↑ C.Красовский. Преображенский храм села Дятькова, Орловской губернии, Брянского уезда. — Санкт-Петербург, 1862.
- ↑ «Музей дятьковского хрусталя». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. martā. Skatīts: 2009. gada 23. decembrī.
- ↑ Партизанское движение на Брянщине (1941-1943)[novecojusi saite]
- ↑ В Брянском лесу тишина. — Тула: Приокск. книжн. изд-во, 1985. — стр.21-22.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Djatkova.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |