Gustavs Hilbigs
Gustavs Ferdinands Aleksandrs Hilbigs (vācu: Gustav Ferdinand Alexander Hilbig, 1822—1887) bija vācu arhitekts un arhitektūras profesors. Rīgas Politehniskās augstskolas profesors, arhitektūras fakultātes dekāns.
| Gustavs Hilbigs | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1822. gada 24. oktobrī Breslava, Prūsijas Karaliste (tagad  Polija) |
| Miris |
1887. gada 8. februārī (64 gadu vecumā) Rīga, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Tautība | Vācietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Slavenākie darbi | Rīgas Politehniskās augstskolas galvenā ēka |
Dzīves gājums
labot šo sadaļuDzimis 1822. gada 24. oktobrī Silēzijas pilsētā Breslavā. Mācījās Breslavas karaliskajā mākslas un būvniecības skolā (Kgl. Kunst- und Bauhandwerksschule) un Berlīnes celtniecības akadēmijā (Bauakadademie), kur strādāja pie Jaunā muzeja būves (1846-1852). No 1851. gada bija Krēfeldes provinces muzeja (1851—1855), pēc tam Krēfeldes provinces arodskolas (Provinzial-Gewerbeschule) mācībspēks (1855—1863).[1] 1863. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, bija Rīgas Politehniskās augstskolas profesors, no 1869. gada arhitektūras fakultātes dekāns.
Miris 1887. gada 8. februārī Rīgā, apglabāts Lielajos kapos.
G. Hilbiga darbu turpināja viņa dēls Hermanis Hilbigs (1860—1939).
Ievērojamākie projektētie nami
labot šo sadaļu- Krēfeldes provinces arodskolas ēka,
- Rīgas Politehniskās augstskolas galvenā ēka (1866-1869), ar Aula Magna (tagad LU Mazā aula) renesanses stilā,[2] Merķeļa ielas korpuss (1873), savienojošas korpuss (1883—1885),
- Kuģu noliktavas ēka Mīlgrāvī,
- 2. un 3. Baltijas Lauksaimniecības Centrālās izstādes ēkas (1871 un 1880),
- Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca (1885-1887).[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas enciklopēdija. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība.
- ↑ «The Small Hall». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 31. maijā.
- ↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.