Jīterboga

Jīterboga (vācu: Jüterbog) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķī, 65 kilometrus uz dienvidrietumiem no Berlīnes, pie Hāfeles pietekas Nutes.

Jīterboga
Skats uz vecpilsētu no Nikolaja baznīcas
Ģerbonis
Jīterboga Jīterboga
Koordinātas: 51°59′45″N 13°04′47″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Brandenburga
Apriņķis	Teltovas-Flēmingas apriņķis
Platība
• Kopējā	176,47 km2
Augstums	71 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	12 661
• blīvums	69,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.jueterbog.eu
Jīterboga Vikikrātuvē

Vēsture

Kā daudzas pilsētas Brandenburgā, Jīterboga veidojusies slāvu apmetnes vietā. Kā Jutriboc pirmoreiz minēta 1007. gadā Merzeburgas Tītmāra rakstos. 1174. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Viduslaikos Jīterboga un apkārtne bija Magdeburgas arhibīskapijas ekslāvs. Trīsdesmitgadu kara laikā pilsētas apkaimē 1644. gada 23. novembrī notika Jīterbogas kauja, kurā zviedri sakāva Svētās Romas impērijas karaspēku. Napoleona karu laikā 1813. gada 6. septembrī pie pilsētas notika Dennevicas kauja, kurā koalīcija Prūsijas, Krievijas un Zviedrijas sastāvā sakāva Francijas karaspēku. 1815. gada Vīnes kongress piešķīra Jīterbogu Prūsijai.

Nacistu valdīšanas laikā pilsētas apkaimē tika izbūvēta liela armijas karabāze. Pēc Otrā pasaules kara, kad Jīterboga līdz 1991. gadam bija VDR sastāvā, šeit atradās liela Padomju armijas karabāze, kurā uzturējās līdz par 40 000 karavīru.

Cilvēki

Jīterboga ir dabas pētnieka Johana fon Branta (Johann Friedrich von Brandt, 1802 – 1879) un mūziķa Vilhelma Kempfa (Wilhelm Kempff, 1895 – 1991) dzimtā pilsēta.

No 1519. gada pilsētā darbojās Tomass Mincers (Thomas Müntzer, 1489 – 1525).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jīterboga.