Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas. Cēlusies no Collernas grāfistes (Grafschaft Zollern, Hohenzollern-Hechingen, 1052.—1850.)

Hoencollernu ģerbonis
Vilhelms II
Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā

Collernas grāfi (Die Grafen von Zollern)

labot šo sadaļu
  • Burhards fon Collerns (Burchard von Zollern, ...—1061.), grāfs
  • Fridrihs I fon Collerns (Friedrich I, Graf von Zollern, Maute, ...—1125.), grāfs
  • Fridrihs II fon Collerns (Friedrich II, Graf von Zollern, ...—1142.), grāfs
  • Fridrihs III fon Collerns (Friedrich I Graf von Nürnberg-Zollern, Friedrich III Burggraf von Zollern 1139.—1200.), burggrāfs

Franku Hoencollerni (Die fränkischen Hohenzollern)

labot šo sadaļu

Švābijas Hoencollerni (Die schwäbischen Hohenzollern)

labot šo sadaļu
 
Zigmaringenes pils Donavas krastā

Hoencollerni-Zigmaringeni (Die Fürsten von Hohenzollern-Sigmaringen) — jaunākais Švābijas Hoencollernu atzars, dēvējas tā pēc Zigmaringenas (Sigmaringen) pils nosaukuma — valdīja līdz 1849. gadam Zigmaringenes grāfistē (Bādenes-Virtembergas zeme), bet no 1866. gada līdz 1947. gadam Rumānijas karaļu dinastija.

Brandenburgas-Prūsijas Hoencollerni

labot šo sadaļu

Brandenburgas Hoencollerni (Die brandenburgische Hohenzollern) valdīja Brandenburgas lielhercogistē (1525.—1918.), Prūsijas Karalistē (1701.—1918.), Vācijas Impērijā (1871.—1918.).

Hoencollernu dinastija

labot šo sadaļu
 
Hoencollernu dzimtas koks

Ārējās saites

labot šo sadaļu