Bikovas baznīca
Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]
| Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Bikovas katoļu baznīca | |
  Bikovas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Gaigalavas pagasts, Bikava |
| Koordinātas | 56°44′15″N 27°4′3″E / 56.73750°N 27.06750°EKoordinātas: 56°44′15″N 27°4′3″E / 56.73750°N 27.06750°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1896 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Ivars Vigulis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | gotika |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1825 |
| Specifikācija | |
| Garums | 17,10m |
| Platums | 15,60m |
| Būvmateriāli | akmens mūra |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmo Bikovas katoļu baznīcu šeit uzcēla ar muižkungu Rāmeru atbalstu 1794. gadā. Tā bija koka baznīca.
Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta iepriekšējā dievnama vietā 1825. gadā par draudzes līdzekļiem ar Staņislavas Benislavskas atbalstu. Baznīcu konsekrēja bīskaps A. F. Simons 1896. gadā Jēzus Sirds godam. Sākotnēji baznīca bija bez torņiem, tikai prāvesta T. Matuļoņa darbības laikā 20. gadsimta sākumā baznīcas priekšā uzcēla divus torņus, bet tiem nebija stipri pamati un pakāpeniski sāka no baznīcas atdalīties, tāpēc tos pievilka ar dzelzs stieņiem pie baznīcas, iztaisnojot torņus un stiprinot pamatus. Prāvesta Kārļa Grumpenberga darbības laikā no 1960. līdz 1978. gadam notika vērienīgi baznīcas pārbūves un labiekārtošanas darbi — meistars Smans no Aglonas izgatavoja 1960. — 1961. gadā kāpnes no abām apakšējām sakristejām uz augšas sakristejām, bet meistars Rutulis gotiskā stilā darināja sakristeju margas-balustrādi presbitērija pusē, šajā laikā tika arī izgatavots tabernakuls renesanses stilā. 1962. — 1963. gadā tika veikta altāru apdare, sānu altārus pārveidojot gotiskā stilā, ko veica meistars Medvedjevs, kā arī labās puses altārim meistars Ivanovs no Viļāniem izveidoja tabernakulu. Pāris gadus vēlāk meistars Medvedjevs izgatavoja 16 baznīcas solus, tika darināts liturģisko drēbju skapis, uzbūvēts un iemūrēts sienā seifs liturģisko trauku glabāšanai, bet meistars Ivanovs izgatavoja divus adorācijas solus. No 1963. līdz 1972. gadam tika izgatavotas un uzstādītas trīs manuāļu ērģeles ar 12 reģistriem, kuru veidošanā piedalījušies ērģeļmeistars R. Jermaks, Rēzeknes galdnieks Ivanovs, galdnieciskās apdares meistars no Rīgas Letinskis, bet kokgriezumi tika veidoti Gulbenē. 1965. gadā žoga lielo vārtu ķieģeļu arka gotiskā stilā tika nomainīta ar dzelzsbetona arku gotiskā stilā, ko veica Viļānu meistars Pankovs. 1966. gadā labās puses altārim tika Gulbenē izveidots grezns kokgriezuma rāmis, bet meistars Ivanovs veica biktskrēslu apdari. Nākamajā gadā tika remontētas un atjaunotas bojātās jumta konstrukcijas, baznīcas jumts, žoga stabi un vārti tika pārklāti ar cinkoto skārdu. 1969. gadā presbitērija telpā tika izveidots viens logs, baznīcas dārzā atjaunots misiju krusts, pārvedot uz dārzu arī 1905. gadā izveidoto ceļmalas krustu, ko atjaunoja 1975. gadā. 1971. — 1973. gadā tika uzbūvēta plebānija un koka šķūnis, meistars Letinskis restaurēja ambonu, bet meistars Servillo no Viļāniem atjaunoja brokāta baldahīnu. 1974. gadā meistari no Lietuvas veica baznīcas iekšdarbus, krāsojot sienas, veicot paneļa marmora imitāciju, presbitērijā imitējot paklāja krāsojumu, vidējo navu abās pusēs piecu loku stūros veidojot 20 simboliskus gleznojumus. Meistars Letinskis izgatavoja un ielika visus baznīcas gotiskā stilā veidotus dubultlogus. 1977. — 1978. gadā tika remontēti torņi un izgatavotas torņu kāpnes, tika nopirkti un uzstādīti dažādi apgaismes ķermeņi.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo prāvests Ivars Pāvils Vīgulis.[1] Draudzei ir divas kapsētas.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuBikovas baznīca ir 17,10 metrus gara un 15,60 metrus plata trīsnavu celtne ar cementa flīžu grīdu. Baznīcai ir skārda jumts. Apkārt baznīcai ir mūra žogs.
Interjers
labot šo sadaļuBaznīcā ir redzami trīs altāri. Lielajā jeb centrālajā altārī ir aplūkojami abu Zebedeja dēlu tēli, virs altāra redzama 1976. gadā Rīgā izgatavotā vitrāža "Crux gloriosa" (1x1,25m). Labās puses altārī redzami Svētā Jāzepa un Svētā Jāņa Kristītāja tēli, kreisās puses altārī — Svētā Pētera, Svētās Terēzes un Svētās Elizabetes tēli. Visas skulptūras izgatavotas Šauļos, to augstums ir 1 — 1,5 metri. Virs dievgalda ir aplūkojamas Svētā Miķeļa un Rožukroņa Karalienes skulptūras.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī. Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ www.zalais-celvedis.org[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 95.-96.lpp.