Austrijas Impērija
Austrijas Impērija (vācu: Kaisertum Österreich) bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804. gada līdz Austroungārijas dibināšanai 1867. gadā.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg)
.svg)
VēstureLabot
No 1440. līdz 1806. gada Hābsburgu dinastijas monarhi bija Svētās Romas Impērijas ķeizari. Svētās Romas impērijas ķeizars Francis II 1804. gada 11. augustā pasludināja sevi par Austrijas imperatoru, tādējādi kļūdams par dubultimperatoru, atbildot uz Napoleona Bonaparta iecelšanu par Francijas imperatoru. Francis II veica šo soli kā pretsvaru Francijas impērijai. Pēc tam kad Napoleons faktiski izbeidza Svētās Romas impērijas pastāvēšanu, Svētās Romas Impērijas ķeizars Francis I 1806. gada 6. augustā atteicās no Svētās Romas impērijas troņa.
Sākotnēji Austrijas Impērijas sastāvā nebija iekļauta Ungārijas Karaliste un tai pakļautās teritorijas, lai arī Hābsburgu dinastija tajā valdīja kopš 1541. gada. Ungāriju oficiāli impērijas sastāvā iekļāva 1849. gadā pēc tās sakāves neatkarības karā. Pēc Austrijas sakāves Austrijas—Prūsijas karā 1867.—1868. gadā Austrijas Impērija tika pārveidota par Austroungāriju, kurā Ungārijai un Austrijai bija vienlīdzīgas tiesības.
Skatīt arīLabot
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrijas Impērija.
