Barbe
Barbe (Barbus barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivju suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu reģionu Eiropā.[1] Tā ir iecienīts loms makšķerēšanas sporta cienītājiem, bet pārtikā to lietot nebūtu ieteicams, tā kā mātītes nārsta laikā un ikri ir indīgi.[2]
| Barbe Barbus barbus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Karpu dzimta (Cyprinidae) |
| Apakšdzimta | Barbju apakšdzimta (Barbinae) |
| Ģints | Barbes (Barbus) |
| Suga | Barbe (Barbus barbus) |
| Izplatība | |
 | |
 Barbe Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Barbe mājo uz ziemeļiem no Pireneju kalniem un Alpiem, no Adūras upes (Francijā) rietumos līdz Nemūnas baseinam Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā, Ziemeļu un Baltijas jūras dienvidkrastu upju baseinos, kā arī Melnās jūras Donavas un Dņepras baseinos.[1] Barbe viegli piemērojas un iedzīvojas jaunos dzīves apstākļos. Tā ir introducēta Marokā, Itālijā un Lielbritānijā.[3]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā barbe novērota 1937. gadā, kad viens eksemplārs ticis atvests uz Rīgas tirgu no Liepājas reida. Vēlāk pierakstos šis gadījums attiecināts uz Bārtas lejteci pie Liepājas. 1960. gadā barbe attiecināta arī uz Daugavas un Ventas baseinu. Mūsdienās Latvijā neviena savvaļas populācijas pastāvēšana nav zināma, tomēr barbe sastopama vairākās upēs Lietuvā un Baltkrievijā. Areāla robeža ir Nemunas baseins.[4]
Izskats
labot šo sadaļu.jpg)
Barbe ir liela auguma saldūdens zivs. Tās garums retos izņemumos var pārsniegt 130 cm, svars sasniegt 25 kg, lai gan ļoti reti pārsniedz 7,3 kg, parasti tā ir 50—100 cm gara un sver 1—3 kg.[4][5] Barbei ir vairākas morfoloģiskas iezīmes, kas raksturīgas zivīm, dzīvojošām tuvu gultnei upēs ar ātru, spēcīgu straumi: ķermenis slaids, šķērsgriezumā ieapaļš, vēders plakans (taisns) ar horizontāli stāvošām kūršu spurām, galva trīsstūrveida, ar slīpu pieri, mute vērsta uz leju.[4][5]
Mugura barbei zaļganbrūna vai zaļganpelēka, sāni zaļgandzelteni, vēders bālgans vai pelēcīgs. Vēdera spuras, krūšu spuras un anālā spura sarkanīgas vai oranžas. Astes spura nesimetriska: apakšējā spuras daļa īsāka un noapaļota, augšējā garāka un smailāka. Muguras spuras pēdējais nezarotais stars ar zobiņiem. Pie mutes 4 taustekļi.[4] Uz sānu līnijas 53—63 zvīņas.[1] Pirms nārsta tēviņiem uz galvas un muguras izveidojas nārsta kārpiņas.[4]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuBarbe galvenokārt uzturas strauji plūstošās, vidēji lielās upēs ar grantainu vai akmeņainu gultni, lai gan sastopama arī lēnās upēs un iedzīvojas arī stāvošās ūdenstilpēs, piemēram, ezeros.[1][6] Vislabāk jūtas tilpnēs ar ūdens temperatūru 15—22° C.[5] Mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie īpatņi pa vienam vai nelielos bariņos, tuvu upes gultnei.[4][5] Lielākas koncentrācijas veido nārsta laikā un ziemojot. Ziemā barbe ir mazaktīva. Tai pavasarī novērota līdz 34 km tāla migrācija.[4] Barbe barojas naktī un krēslas stundās (no rīta un vakarā), barību meklējot uz gultnes. Reizēm barošanās notiek arī dienas laikā, ja ūdens ir dziļš un tumšs. Barojas ar kukaiņu kāpuriem, vēžveidīgajiem, gliemjiem un nelielām zivtiņām, retos gadījumos ar aļģēm.[1][4][5][7]
Vairošanās
labot šo sadaļuDzimumgatavība barbei iestājas 1—9 gadu vecumā, sasniedzot 9—35 cm garumu.[4] Tēviņi dzimumgatavību parasti sasniedz 3—4 gadu vecumā, mātītes 5—8 gados.[5] Nārsto no aprīļa līdz augustam, kad ūdens temperatūra ir 10—29 °C, smilšainās, akmeņainās un oļainās vietās. Nārsts var notikt gan seklumā, gan dziļumā, no 30 cm līdz 3 m dziļumā. Barbei raksturīgs porciju nārsts 2—3 piegājienos ar 10—20 dienu starplaiku. Parasti ar vienu mātīti nārsto vairāki tēviņi.[4] Ir novēroti pat 130 tēviņi ap vienu mātīti.[1] Auglība 3—155 tūkst. ikru.[4] Ikri tiek nērsti sekli izveidotā grants bedrītē, tie nav lipīgi.[1][8] To attīstība ilgst 3—20 dienas, atkarībā no ūdens siltuma.[4] Mazuļi uzturas upju seklajos krastos, barojas gan dienā, gan naktī.[1] Barbe var sasniegt 20—25 gadu vecumu.[4][5]
Barbe kā pārtikas zivs
labot šo sadaļuDaudzos informatīvos avotos tiek atzīmēts, ka barbes mātītes nārsta laikā un to ikri ir indīgi. Daudziem cilvēkiem to ēšana izsauc sliktu dūšu, vēdergraizes un vemšanu.[2][9] Neskatoties uz saindēšanās risku, vairākām tautam ir tradīcija barbi izmantot kā pārtikas zivi, piemēram, jūdiem.[2] To ēšanai gan iesaka izmantot ziemas mēnešos, un ieteicamais sagatavošanas veids ir vārīšana.[10]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 FishBase: Barbus barbus (Linnaeus, 1758) Barbel
- ↑ 2,0 2,1 2,2 The Barbel (Cyprinus barbus)[novecojusi saite]
- ↑ Introductions of Barbus barbus
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 Latvijas Daba: Barbe
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Environment Agency: Species — Barbel, Barbus barbus
- ↑ "Stillwater Barbel Thrive". Match Fishing Magazine. 24 November 2011. Retrieved 1 October 2015.
- ↑ Alwyne C. Wheeler (1969). The Fishes of the British Isles and North-West Europe
- ↑ Wiley, Martin L; Collette, Bruce B (27 November 1970). "Breeding tubercles and contact organs in fishes: their occurrence, structure, and significance". Bulletin of the American Museum of Natural History. 43.
- ↑ David Badham (1854). Prose Halieutics: Or, Ancient and Modern Fish Tattle. J. W. Parker and son. p. 81. Retrieved 12 November 2015.
- ↑ Mrs. Beeton (Isabella Mary) (1861). The Book of Household Management. Farrar, Straus, and Giroux. p. 229. Retrieved 13 November 2015.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- IUCN: Barbus barbus
- First Nature: Barbel
- „Poor man’s bonefish“ — how much of it is true? Arhivēts 2016. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Family: Cyprinidae: Barbel